Pirms 100 gadiem pieņemta Latvijas Republikas Satversme
Pirmais vēlētais Latvijas Republikas parlaments – Satversmes sapulce uz pirmo sēdi sanāca 1920.gada 1. maijā. Tās svarīgākais uzdevums bija Satversmes izstrādāšana, darba organizēšanai izveidoja Satversmes komisiju ar trim apakškomisijām, katrai bija jāsagatavo savas Satversmes daļas projekts.
1922.gada 15.februāra vakarā Satversmes sapulcē tika pieņemts Latvijas Republikas pamatlikums (konstitūcija) – Satversme. “Par” balsoja visi deputāti, izņemot Latgales Kristīgo zemnieku partijas piecus, kas atturējās. Satversme stājas spēkā 1922.gada 7.novembrī plkst. 12:00, kad sanāca 1. ievēlētā Saeima, un beidzās Satversmes sapulces pilnvaras.
Latvijas Satversme bija tolaik viena no modernākajām konstitūcijām Eiropā. Par tās lielāko trūkumu tika uzskatīta pilsoņu tiesību un pienākumu daļas neesamība, kas dažādu iemeslu dēļ netika pieņemta.
Vārdu “satversme” konstitūcijas apzīmēšanai 1869.gadā ierosināja jaunlatviešu kustības pārstāvis Atis Kronvalds (1837-1875). Jaunvārds tika darināts no darbības vārda “tvert”. “Cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”.
1934.gadā Latvijā nodibinoties K. Ulmaņa autoritārajam režīmam, Satversme formāli netika apturēta, bet bija maznozīmīga.
Pēc Latvijas okupācijas Satversme kļuva par neatkarīgās valsts simbolu. Pamatojoties uz to, Latvijas ārlietu dienests rietumvalstīs norādīja uz PSRS veiktajiem starptautisko tiesību un Satversmes pārkāpumiem. Arī latviešu trimdas organizācijas, balstoties uz Satversmi, protestēja pret PSRS okupāciju
Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā daļēji atjaunoja Satversmes darbību, bet pilnībā tā tika atjaunota 1993.gadā, sanākot 5. Saeimai.
Laika gaitā Satversmē veikti vairāki grozījumi un papildinājumi, tā tulkota astoņās valodās (latgaliešu, lībiešu, igauņu, lietuviešu, angļu, vācu, franču, krievu). Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Apjoma ziņā - viena no īsākajām pasaulē.
Hugo Celmiņš (1877-1941). Satversmes sapulces deputāts no 1920.-1922.gadam,
divreiz bijis Latvijas Ministru prezidents. Madonas muzeja krājums, MNM 32012:8
Pēteris Sauleskalns (1876-1975). Satversmes sapulces deputāts no 1920. -1922.gadam.
Madonas muzeja krājums, MNM 33982:1
Jānis Vārsbergs (1879-1961) 1961.gadā Stokholmā. Bijis Satversmes sapulces deputāts.
Madonas muzeja krājums, MNM 17347
Fragments no Laukstrādnieka kalendāra 1922.gadam, izdevusi Latvijas Laukstrādnieku centrālā savienība. Madonas muzeja krājums, MNM 20015
Vecās drukas tulkojums: “Pēc vasaras brīvdienām 20.septembrī tika atsākta Satversmes Sapulces IV un laikam arī pēdējā sesija. Šinī sesijā galveno vietu ieņem Latvijas Satversmes t.i. pamatlikumu, apspriešana. Šis uzdevums t.i. Satversmes izstrādāšana un pieņemšana īstenībā ir tas darbs, kura veikšanai Satversmes Sapulces vispār un visur tiek vēlētas. Cik paredzams tad šo, savu galveno darbu Satversmes Sapulce veiks cienīgi. Satversmes projekts, tāds šāds tas ir izstrādāts no Satversmes komisijas un atrodas tagad Satversmes Sapulces kopsēžu apspriešanā, bez šaubām uzskatāms par tiešām demokrātisku. Ja tāds tiktu pieņemts (un tāds, ar vienu otru sīkāku pārgrozījumu tas, bez šaubām, tiks pieņemts, tad Latvija pēc savas Satversmes cienīgi varēs nostāties blakus Vakareiropas un Ziemeļamerikas demokrātijām.”
Informāciju sagatavoja: Reinis Auziņš
Madonas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītājs
Ievietoja: A Noviks
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja