Tika iegūtas Liezēres
Avotiņu kapulauka senlietas, kas ir ļoti būtisks papildinājums muzeja
arheoloģijas kolekcijā. Tās ir iekļautas muzeja krājumā meža darbu plānošanas
kļūdas dēļ, kā rezultātā bija bojāts valsts kultūras piemineklis. Arheoloģijas
lietu pamatā ir iegūtas rotaslietas: gredzeni, aproces, krellītes, zvārguļi,
vainagu fragmenti, saktas; darba rīki – naži, šķēpa gals; ādas un audumu
fragmenti. Šiem priekšmetiem ir nepieciešama vēl dziļāka izpēte. Iespēja
arheoloģijas pētniekiem iegūt jaunas liecības par cilvēku pagātni.
Foto un dokumentu kolekcija tika papildināta ar dažādām fotogrāfijām un dokumentiem par dažādām tēmām. Muzejam dāvātas fotogrāfijas par Madonā plaši pazīstamo fotogrāfu Jāni Glīznieku un viņa ģimeni, Krēmeru dzirnavām un bērzauniešu Greiziņu ģimeni. Par ļaudoniešiem – brāļiem agronomu Jāni Leju-Lejiņu un slaukšanas aparāta Gosma izgudrotāju Kārli Leju un viņu ģimenēm –, kas ir interesants atklājums arī muzeja speciālistiem. Papildinātas tēmas par Madonā un tās apkārtnē kādreizējiem tehnikas un ēdināšanas uzņēmumiem, kas tika izveidoti un darbojās padomju laikā. Iegūti arī fotoattēli par Meirānu muzikantu Jāni Gavaru un rakstiskie materiāli par Madonas kinoteātri.
Papildināta etnogrāfisko
priekšmetu kolekcija, kas liecina par tautas sadzīvi un kultūru vēsturiskā attīstībā.
Iegūto priekšmetu kopums ietver gan iedzīvē nepieciešamus priekšmetus, gan
profesionālus rīkus un amatnieku ražojumus. Liela daļa no šīs priekšmetu
kolekcijas jaunieguvumiem ir biškopības rīki un piederumi, kas ir datējami sākot
no 20. gs. vidus, un piena produktu uzglabāšanas tvertnes un iepakojumi, kas
parāda tā laika šāda tipa priekšmetu dažādību.
Liels materiālu klāsts
iegūts par Sarkaņu pagasta un pamatskolas vēsturi. Fotogrāfijas, dokumenti un
pieraksti satur informāciju par notikumiem un dzīves ritmu pagastā padomju
periodā. Iegūtie Sarkaņu skolas mācību līdzekļi parāda skolu nodrošinājumu, kas
bija pieejams Madonas pilsētas un rajona skolās, konkrētajā laika posmā. Skolas
karogs un Oskara Kalpaka portrets mākslinieka Māra Šķēla izpildījumā ir
liecības par Meirānu Kalpaka pamatskolu, kas slēgta lauku skolu reorganizācijas
rezultātā.
Tika papildināta arī
mākslas kolekcija ar Izabellas Krolles keramiku, Ingunas Irbes-Krolles un Ernas
Dzelmes grafikām, novadnieku Jāņa Maršāna un Paula Duškina akvareļiem, kā arī
ar Bruno Artmaņa gleznu, kurā attēlota skaista Madonas pilsētas ainava. Madaras
Māras Irbes gleznas “Atgriežas pie sevis” ir tikai otrais diptihs plašajā
muzeja mākslas krājumā.
Muzeja krājums ir
bagātinājies ar medicīnas materiāliem. Iegūtie materiāli – fotogrāfijas par
Varakļānu un Ļaudonas slimnīcām un to personālu, aizpildāmās veidlapas – vēsta
par Madonas novada slimnīcu vēsturi. Madonas slimnīca, kārtojot noliktavas
telpas, ir nodevusi muzejam lietiskos priekšmetus – ķirurģiskos un operāciju
instrumentus, laboratorijas traukus u.c. Priekšmeti bija aplūkojami izstādē “Madonas
slimnīcai – 90. No tevis jau neprasa daudz – no tevis prasa visu”. Slimnīca pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas un ir kļuvusi
par būtisku pilsētas un novada sastāvdaļu.
Plašā un apmeklētāju
iecienītā tekstiliju kolekcija tika papildināta ar diviem tautas tērpiem, kas
darināti 20. gs. 2. pusē. Iegūtas Madonas ģimnāzijas skolēnu formas, milicijas
formas tērpi un dūraiņi. Un neparasti bēru ceremonijas atribūti – dvieļi zārka
laišanai kapā.
Muzejs aicina iedzīvotājus pievienoties mūsu novada
vēstures veidošanā un krājuma papildināšanā, pārskatot savus arhīvus. Tās var
būt fotogrāfijas, sadzīves priekšmeti, vēstules, tekstilijas un citi
priekšmeti. Iespējams, tas būs vērtīgs ieguvums muzejam!
Muzeja jauniegūtos
priekšmetus ir iespējams aplūkot Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā www.nmkk.lv .
Informāciju sagatavoja Madonas
novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturniece
Natālija Seļma