PIESAKIES KULTŪRAS JAUNUMIEM

Lāčplēša diena – atceramies un pieminam

iesūtīts: 2021.11.11 11:52
11. novembris ir diena, kad pieminam un godinām Latvijas brīvības cīnītājus, varoņus, kuri cīnījās par brīvu, neatkarīgu Latviju. Katru gadu šajā dienā aizdedzam sveci un sakām paldies, ka strēlnieki, neatkarīgi no sava vecuma, bija gatavi atdot dzīvību, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī.

Kāda ir vēsture un kādēļ ir svarīgs tieši 11. novembris? Kad sākās I Pasaules karš, Latvijas vēl nevija un tā bija Krievijas sastāvdaļa, un kara gaitā latvieši karoja Krievijas armijā. 1915.g. augustā dibināja latviešu strēlnieku bataljonus Krievijas armijas sastāvā. 1918.g. 3. martā Krievija izstājās no kara, savukārt 1918.g. 11. novembrī beidzās I pasaules karš. Vēl karadarbības laikā 1918.g. februārī Vācijas karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēc kara beigām – novembra sākumā vācu armija palika Latvijas teritorijā, lai it ka aizsargātu latviešu zemes no Krievijas. Pa to laiku 1918.g. 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris (1882.g. 6.janvārī Meirānu pag. “Liepsalās – 1919.g. 6. martā)

Jaunajai Latvijas valstij bija jāveido jauna valdība un sava armija un 1918.g. decembrī  sāka veidot karaspēku. Tam trūka līdzekļu, tādēļ Latvija noslēdza līgumu ar palikušajiem vāciešiem par kopēja karaspēka veidošanu. 1919.g. marta sākumā Latvijas un vācu armijas daļas sāka uzbrukumu padomju valdībai, 5. martā pie Airītēm gāja bojā novadnieks Oskars Kalpaks.  Tika atbrīvota Kurzeme un Zemgale un maija beigās atbrīvoja Rīgu. Tālāk vajadzēja turpināt uzbrukumu Latgales virzienā, bet vācieši devās uz Cēsīm - jūnijā notika divas lielas kaujas jau starp latviešiem un vāciešiem. Ar Vāciju noslēdza līgumu par aiziešanu no Latvijas


1919.gada 10.jūlijs ir diena, kad izveidoja Latvijas armiju

Tomēr vācu karaspēks nebija vēl aizgājis no Latvijas teritorijas un vāciešiem piebiedrojās Pāvils Bermonts – Avalovs, kas pa Eiropu mēģināja savākt armiju, lai uzbruktu Krievijai un gāztu tur esošo valdību un, lai tiktu līdz Krievijai, pa vidu bija jāšķērso Latvija.  1919. g. 3. oktobrī sākās vācu – krievu uzbrukums, kas it kā pieprasīja Latvijas valdībai atļauju šķērsot mūsu valsti nokļūšanai Krievijā. 8. oktobrī sākas uzbrukums Rīgai  un Rīga tika sadalīta daļās, par robežšķirtni ņemot Daugavas upi. 3. novembrī ar citu valstu palīdzību sākās izšķirošs uzbrukums vāciešiem un 1919. gada 11. novembra rītā Rīga tika atbrīvota no ģenerālmajora Pāvela Bermonta-Avalova karaspēka. Tādēļ mēs atzīmējam 11. novembri un godinām mūsu karavīrus, katru, kurš cīnījās par brīvu valsti. Bet Neatkarības karš beidzās tikai ar Latgales atbrīvošanu 1920. gadā.

Dienās, kad tiek atbrīvota Rīga, tika izveidots Lāčplēša kara ordenis,  kas ir Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. gada līdz 1940. gadam. Ordeņa skices izstrādāja Jānis Aleksandrs Liberts un Ordeņa devīze bija “Par Latviju”.  LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Latvijas Satversmes  sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste 1920. gada 11. novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928.gada 11. novembrim.  Kopā tika izsniegti 2146 ordeņi. Tos saņēma arī ārzemju militārpersonas, sabiedroto valstu virsnieki un karavīri, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Palīdzība bija dažāda – ieroči, pirmās nepieciešamības preces. Lielu atbalstu uzbrukumos sniedza arī britu un franču karakuģi.

1920. g. 11. novembrī ordeni  no J. čakstes saņemt vestēnietis Jānis Priede - Rīgas 6. pulka komandieris MNM 23470


Muzeja krājumā atrodamas arī vairāku novadnieku – LKO kavalieru fotogrāfijas, liecības ar viņiem: https://youtu.be/h1HWdjCDSQw Lai uzzinātu vairāk par novadniekiem, LKO saņēmējiem, aicinām sazināties ar Madonas muzeja speciālistiem.


Mēs aicinām ikvienu aizdegt šajā dienā svecīti, godināt un atcerēties mūsu varoņus!


Titulbildē -  Lāčplēša Kara ordenis, III šķira, pasniegts novadniekam Jānim Zālem.


Sagatavoja: Zane Grīnvalde

‌Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja

Izglītojošā darba nodaļas vadītāja

Pārsūti Draugiem.lv Pārsūti Facebook Pārsūti Twitter Pārsūti LinkedIn
© 2008-2021 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika