Karogu stāsti
Karogi ir neatkarības, varas un piederības simboli. Tos lietoja jau vairāk kā pirms 2000 gadiem. Kātā iestiprināti dažādu formu un krāsu auduma gabali apliecināja piederību karaspēka vienībai, kungam, arī valstij. Kamēr kaujas laukā karavīrs redz savu karogu, kauja nav zaudēta. Tradicionāli karogu uzvelk augstā mastā vai kādas īpašas ēkas tornī, lai tas būtu tālu redzams un vēstītu par pastāvošo varu.
Arī Latvijas valsts karogam ir tāda pati simboliskā nozīme, bet tiem, kas glabājas Madonas muzeja krājumā, ir vēl arī cita vērtība un katram no tiem ir savs stāsts. Vecākie karogi visus garos padomju gadus tika rūpīgi glabāti tālāk no acīm tāpat kā cerība, ka Latvija reiz būs brīva.
Madonas pilsētas domes karogs ir mūsdienu karogs. Tas bija uzvilkts pie Madonas pilsētas domes ēkas. Pilsētas galvas sēdeklis 1990. gados atradās viesnīcas “Madona” telpās un tikai 2002. gada 31. maijā dome pārcēlās uz tagadējo Saieta namu, bet karogu bija iespēja iegūt muzeja krājumā.
Dānijas Latviešu Nacionālās komitejas karogs
1957. gadā Kopenhāgenā notika emigrējušo latviešu 18. novembra svinības, kuras rīkoja Dānijas Latviešu Nacionālā komiteja. Tās priekšsēdētājs, dzelzavietis un trimdas izdevniecības “Imanta” (Dānija) izveidotājs Imants Reitmanis todien saņēma dāvinājumu no kādreiz Latvijā dzīvojušiem dāņiem – Latvijas karogu ar vēlējumu to kādreiz pārvest Dzimtenē.
Jau pēc neatkarības atjaunošanas komitejas pārstāvji karogu nodeva I. Reitmaņa meitai ar tādu pašu vēlējumu. 2000.gadā vēlējums piepildījās, jo Guna Reitmane karogu nodeva glabāšanā muzejam. Ilgus gadus tas bija aplūkojams ekspozīcijā I. Reitmaņa vecāsmātes brāļa, rakstnieka Doku Ata dzimtajā mājā Dzelzavas “Muceniekos”.
Ļaudonas Miera ielas karogs
1930. gados karogu iegādājās ļaudoniešu Malsatu ģimene. Kad māja nonāca M. Asarītes īpašumā, jaunā īpašniece “komplektā” saņēma arī karogu. Arī šis karogs ir neparasts – uz vienas no lentītēm ir rokrakstā rakstīta adrese – Miera iela 10. Uzraksts saglabājies no II pasaules kara nacistu okupācijas laika, kad karogs bija jāreģistrē pagasta valdē. Arī šo rūpīgi glabāto karogu pēc neatkarības atgūšanas sirmā kundze nodeva muzejam.
Foto: Malsatu ģimenes karogs
Vestienas “Kalna Tīžu” karogs
Šis karogs 1920.–1930.gados plīvoja Emīlijas un Pavila Pakalniņu sētas mastā Vestienas “Kalna Tīžos”. Pāvils savulaik dienēja Latvijas armijā, bet Emīlija cēlusies no Vestienas “Pļevnas”. Viņas vecāki bija izkopuši izcilu sarkanraibo govju ganāmpulku, par ko arī saimniecība tika godalgota.
Padomju laikā Emīlija bija slaucēja un Pavils lauku brigādes strādnieks Viesienas kolhozā “Vidzeme”. Abi ap 1966. gadu saņēma tolaik augstu apbalvojumu – Darba Sarkanā Karoga ordeni. Tāpat kā savulaik Emīlijas vecāki, arī Emīlija un Pāvils strādāja ne jau apbalvojuma dēļ, bet gan kā reiz sacīja viņu vedekla: ”Viņiem tas zemes darbs gāja pie sirds.” Turklāt tas ir ļoti rets gadījums, kad apbalvoja vienas ģimenes cilvēkus.
Sarkanbaltsarkanais karogs, lai arī lietots, tomēr bija rūpīgi glabāts visus padomju gadus un 2011.gadā to nodeva Madonas muzejam. Tieši šis karogs nu jau vairākus gadus novembrī tiek izlikts goda vietā muzeja izstāžu zālēs. Šī gada situācijā tas apskatāms muzeja izstāžu zāļu foajē logā, pat neienākot muzejā.
Informāciju sagatvoja: Madonas Novadpētniecības un Mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna.
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja