Krievu valodas skolotāji Baltijas Starptautiskajā akadēmijā

30. oktobra rītā draudzīgā pulkā ar Madonas novada pašvaldības autobusu devāmies uz Rīgu, lai paviesotos Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, apmeklētu kādu izstādi, bet vakarā – teātra izrādi.   

Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA) mūs gaidīja pietiekami plaša semināra programma: iepazīšanās ar pašu BSA (izrādās tur izveidota V. Visocka piemiņas istaba, Rērihu piemiņas istaba, ir Krievu valodas, Vācu valodas, Angļu valodas centri ar grāmatu krātuvēm, lieliska bibliotēka studentiem, studentu darbu izstādes). Prezentāciju vadīja krievu valodas centra metodiķe Olga Zdebskaja. Uzrunāja centra direktora, filozofijas profesora Valērija Nikiforova vārdi par komunikācijas problēmām, valodu mācīšanās un mācīšanas problēmām.  Tikāmies ar filiāļu tīkla direktori R. Cipiju, ar uzņemšanas un attīstības komisijas vadītāju I. Geidi. 

Un tad, pēc mūsu – skolotāju lūguma, lekciju par mūsdienu krievu literatūras tendencēm nolasīja asociētā profesore, pedagoģijas zinātņu doktore Oksana Fiļina. Profesore sniedza pārskatu par intelektuālo un masu literatūru, par rakstniekiem un dzejniekiem, par nozīmīgākajiem dažādu žanru darbiem, par sieviešu literatūru (Ludmila Uļickaja, Tatjana Moskvina), īpaši pievēršoties rakstniecēm, kuras dzimušas Rīgā, mācījušas LU (Dalija Truskinovskaja, Jeļena Katišonok). Jāpiebilst, ka literatūrā notiek globalizācija, ka grāmatas, rakstot internetā, parādās rakstnieks-neprofesionālis. Ir e-projekti, kur pats svarīgākais ir grāmatas nosaukums, un pēdējā rindkopa, bet pārējo sacer pats lasītājs, tiek rakstītas grāmatas, balstoties uz blogu saturu.  Profesore lekcijāizmantoja multimediju iespējas.

Pēc tējas dzeršanas (kā gan bez tās un bez patvāra, ja ciemojamies Krievu valodas centrā), dodamies uz J. Utāna sirreālās mākslas darbu izstādi Arsenālā.  Iespaidi – dažādi. Katram savi. Cenšamies izprast varbūt pat neizprotamo par nākotnes pasaules redzējumu šodien un fantastikas literatūras un kinogrāvēju ietekmi uz mūsu prātu. Tad dodamies uz Fotoniku, bet mūs nevar uzņemt, jo notiek internetkonference ar sadarbības partneriem no ziemeļzemēm. Sola laipni gaidīt citā laikā.

Vakarā ejam uz Nacionālo teātri uz izrādi „Leo. Pēdējā bohēma”.  R.Pauls pie klavierēm. Mēģinām izdzīvot to laiku, kad mākslinieks Leo Kokle, Raimonds Pauls un viņu līdzbiedri bija jauni, cenšamies notvert skaistuma izjūtas mūzikas skaņās un aktieru tēlojumā.

Braucam mājās un sakām lielu paldies Izglītības nodaļai par atbalstu!

Pārnovadu krievu valodas skolotāju MA vadītāja Aija Šmeisa