15.oktobrī notika Izglītības pārvalžu un pašvaldību izglītības speciālistu seminārs (VISC, Skola2030)

K.Špūle akcentēja, ka svarīgi ir veikt skolēniem  piedāvātos VISC Diagnosticējošos darbus (latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā), kur visiem skolēniem tiek piedāvātas vienādas iespējas. Diagnosticējošo darbu mērķis ir konstatēt, ko tad mēs mākam, ko esam apguvuši un ko vajadzētu uzlabot, pie kā vēl būtu jāpiestrādā.

Apskatot 2020./2021.m.g. centralizēto eksāmenu rezultātus kopumā, secinājums ir tāds, ka attālinātās mācības ir ietekmējušas skolēnu zināšanas, tās ir vājākas. Skolēnus var iedalīt 2 grupās: vieni skolēni ir ar izteikti augstākiem mācību sasniegumiem (ir motivētāki, domā par nākotni un iestāšanos augstskolās), tad otri skolēni ir ar izteikti zemākiem mācību sasniegumiem (paguruši, vāji, nav motivācijas).

Seminārā par jaunāko un aktuālāko informāciju projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” -  optimālā un augstākā līmeņa eksāmenu programmas un paraugu izstrādi stāstīja Mācību satura struktūrvienības vadītājs Pāvels Pestovs.

Viņš akcentēja, ka šajā mācību gadā vidējās izglītības pakāpē dažādi skolēni kārtos atšķirīgus eksāmenus. Šis ir pēdējais gads, kad divpadsmitie kārtos valsts pārbaudes darbus saskaņā ar iepriekšējo standartu. Vienlaikus šis ir pirmais mācību gads, kad skolēni – šī gada vienpadsmitie – varēs pirmo reizi kārtot eksāmenus saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu. Tiek uzsvērts, ka pēc jaunā standarta šogad skolēni varēs kārtot optimālā līmeņa eksāmenus latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā.

Septembrī mācību resursu krātuvē mape.skola2030.lv publicējām optimālā līmeņa paraugus svešvalodas, matemātikas un latviešu valodas eksāmeniem, kā arī vispārīgā līmeņa eksāmena paraugu matemātikā – matemātikas eksāmenu vispārīgajā līmenī varēs kārtot tikai profesionālās izglītības audzēkņi. Tāpat publicēsim programmu, kurā aprakstīti principi, vadlīnijas, uz kurām būvēts konkrētais paraugs. Nākamā gada augustā publicēsim visu padziļināto kursu eksāmenu paraugus un programmas. Tas nozīmē, ka vienu mācību gadu iepriekš skolotājiem būs zināms, kā tie izskatīsies.

Uztraukumam nav iemeslu. Pirmkārt, eksāmenu pamatā ir standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti, un pārbaudes darbi izriet no standarta, tātad tie nav nekas ārkārtējs un negaidīts. Mēs būvējam vērtēšanas rīku, kas ļauj izvērtēt standartā ietvertā satura apguvi. Otrkārt, konkrētā gada eksāmenu veidos Valsts izglītības satura centra (VISC) komanda, izmantojot izstrādāto valsts pārbaudes darba programmu un paraugus, tātad arī nākamie ikgadējie eksāmeni būs veidoti pēc tiem pašiem principiem un satura ietvara. Paraugs ir būvēts, balstoties standartā, taču, izstrādājot konkrētā gada eksāmenus, VISC pielāgos konkrētas prasības, tostarp izvērtējot arī Covid-19 ietekmi. Saite uz valsts pārbaudes darbiem un programmām: https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/valsts-parbaudes-darbi

Izmaiņas:

•           Lai skolēns sekmīgi mācītos, viņam ir jāzina sasniedzamais rezultāts un vērtēšanas kritēriji. Sasniedzamie rezultāti ir standartā, vērtēšanas kritēriji vairākām nozīmīgākajām prasmēm un izpratnei – valsts pārbaudes darbu programmu pielikumos.

•           Gribam, lai eksāmens daudz plašāk atspoguļotu standartā iekļauto saturu, tāpēc esam palielinājuši komplekso uzdevumu skaitu, jo jaunajā standartā arī ir lielāks komplekso sasniedzamo rezultātu īpatsvars. Ļoti svarīgo tēzi, ka skolēni demonstrē savu darbību jaunās, nezināmās situācijās – demonstrējot zināšanu un prasmju pārnesi, – iebūvējam konkrētos uzdevumos.

•           Esam strukturējuši saturu gan padziļināto kursu valsts pārbaudes darbu programmās, gan optimālajam līmenim, izmantojot trīs kategorijas: izziņas darbības dziļums, satura moduļi un sasniedzamo rezultātu grupas (piemēram, skolēns spēj skaidrot, spriest, komunicēt matemātiski, risināt kompleksas problēmas).

•           Tagad uzdevumi ir veidoti tā, lai skolēni gan skaidrotu jēdzienus un darbības, gan matemātiski modelētu un komunicētu, tā atsedzot lielās kategorijas, ko gribam matemātikā ieraudzīt.

•           Jāmāca izpratne, vajadzīgās prasmes un paņēmieni, ko laika gaitā skolēns pārvērš apzinātās stratēģijās, piemēram, problēmrisināšanas stratēģijās: domāt no beigām, sadalīt lielo problēmu mazākās daļās u. tml. Ja to nemāca, bet vienkārši dod kompleksos uzdevumus, tad skolēnus uztrenē prasmi risināt līdzīgus uzdevumus, bet viņam trūks prasmes, lai atrisinātu jauna konteksta uzdevumu.

Līdz ar to būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties. Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.

Mairita Smeltere

Madonas novada Centrālās administrācijas Izglītības nodaļas

vecākā izglītības darba speciāliste

e-pasts: mairita.smeltere@madona.lv

t. 64860558, 24991833