Madonā sākušies 15.Latviešu mūzikas svētki

Madona uz vienu nedēļu augusta sākumā kļūst par Latviskās kultūras koncentrēšanās vietu. Radošais gars, kas šajās dienās sevi apliecina caur Latviešu komponistu un izpildītāju aktivitātēm, Latvijas kultūras kontekstā iezīmē spēcīgu virzienu tautas garīgā mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā, bet ir ļoti svarīgi šajās aktivitātēs iesaistīt jauno paaudzi, rast stimulu, iedvesmu jaunradei, izkopt kopā muzicēšanas pieredzi.

Arta Kumsāra iedibinātā lieliskā tradīcija savā jubilejas gadā organizācijas stafeti ir nodevusi J.Norviļa mūzikas skolas direktoram un diriģentam Mārtiņam Bergam. Saglabājot to pamatu un vērtīgo ideju, ko sevī ietver Latviešu Mūzikas Svētki, šogad tiek ieviestasarī jaunas tradīcijas, proti – svētku ietvaros tiek organizēta radošā komponistu, orķestru, kameransambļu, solistu un jauno izpildītāju meistardarbnīca (ar svētku nolikumu ir iespēja iepazīties interneta adresē www.madmuzskola.lv). Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds ir izvirzījis ambiciozu mērķi - izveidot Latviešu Mūzikas Svētkus par Vislatvijas mēroga notikumu, kas katru gadu pulcē gan Vidzemes, gan arī citu Latvijas novadu mūzikas skolu radošo potenciālu kā arī izcilus meistarus solistu, komponistu un orķestrantu izglītošanai. Šeit katru gadu tiks radīta bāze radošai laboratorijai, kur smelties iedvesmu jaunradei. Pazīstami un izcili mākslinieki būs tas garants, lai Latviešu Mūzikas Svētki iegūtu plašāku skanējumu Latvijas mērogā. Madonas pilsēta un novads var būt lepni, ka tieši šeit sakņojas un notiek kultūrvēsturiski tik nozīmīgs pasākums Latvijai, un par to pateicība šī gada jubilāram Artim Kumsāram. Latviešu mūzikas svētki būs lieliska svētku dāvana izcilās personības 70 gadu jubilejā un ar to arī viņu sveicam.

Svētkus organizē: Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds

Svētkus atbalsta: Madonas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas kultūras nams, J.Norviļa Madonas mūzikas skola, Madonas 1. vidusskola, Madonas 2. vidusskola,laikraksts „Stars”, Vidzemes televīzija, Latvijas Radio 3 Klasika

Svētku norises programma.

Trešdiena, 1. augusts.

J. Norviļa Madonas mūzikas skolā plkst. 18.30 - Klavieru kvarteta Quadra Latviešu mūzikas koncerts. Programmā: Asijas Ahmetžanovas, Tālivaldža Ķeniņa, Pētera Plakida skaņdarbi.

Kvartets ir šī gada svētku norises pamatsastāvs. Tas dibināts 2011. gada rudenī. Jaunizveidotā ansambļa sastāvā ir četri jauni un izcili jaunās paaudzes latviešu mūziķi, kas savutalantu spodrinājuši pie pazīstamiem pedagogiem un savu meistarību pierādījuši ar dalību dažādos konkursos, orķestros, ansambļos u.t.t. Kvartets daudz spēlē latviešu mūziku (Rihards Dubra, Pēteris Vasks, Imants Zemzaris u.c.). Starp spilgtākajiem atskaņojumiem minams britu komponista Viljama Voltona klavieru kvartets un I. Zemzara Brīnumskaņdarbi. Par svētku pamatsastāvu klavieru kvartetu Quadra var saukt pamatoti, jo bez sava sagatavota Latviešu mūzikas koncerta, kvarteta mūziķi sniegs arī meistarklases jaunajiem stīdziniekiem, piedalīsies Imanta Zemzara un jauno komponistu autorkoncertā „Meistars un Mācekļi”, piedalīsies Latviešu mūzikas svētku apvienotajā orķestrī gan kā orķestranti, gan kā grupu darbu vadītāji.

Ceturtdiena, 2. augusts.

J. Norviļa Madonas mūzikas skolā plkst.19.00 - Jauno izpildītāju koncerts.

Piedalās Latvijas mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studenti. Šis Koncerts ir veidots kā iespēja jaunajiem māksliniekiem iegūt skatuves pieredzi. Koncertā uzstāsies arī jauno solistu meistardarbnīcas dalībnieki, tai skaitā arī J.Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi. Meistardarbnīca jaunajiem solistiem ir jaunievedums Latviešu Mūzikas Svētkos.

J. Norviļa Madonas mūzikas skolā plkst. 21.30 - Koncerts “Meistars un Mācekļi” - jauno komponistu un Imanta Zemzara autorkoncerts. Piedalās komponistsImants Zemzaris - klavieres, Liene Dobičina – flauta, Klavieru kvartets Quadra.

Klavieru kvartetam Quadra ar komponistu I. Zemzari izveidojusies veiksmīga sadarbība – viņš veltījis ansamblim jau vairākus skaņdarbus, tostarp stīgu trio, jo ansambļa stīdzinieki muzicē arī trijatā. Savukārt jauno komponistu piesaistīšana šai koncertā būs rezultāts jaunievedumam – Meistardarbnīca jaunajiem komponistiem. Meistardarbnīcas uzstādījums un mērķis - katru gadu pieaicinot kādu sevi apliecinājušu komponistu, izveidot iespēju jaunajiem un topošajiem skaņražiem gūt pieredzi un attīstīt iemaņas. Skaņdarbu atskaņošana notiks koncertā „Meistars un Mācekļi”, tā nodrošinot iespēju katram dalībniekam dzirdēt savu kompozīciju vai kompozīcijas lielisku mūziķu izpildījumā. Ceram šādi ieviest jaunu tradīciju un rast stimulu komponistu jaunradei, tādējādi veicinot komponistu ieinteresētību radīt jaunus skaņdarbus orķestriem, kameransambļiem un solistiem.

Piektdiena, 3. augusts.

J. Norviļa Madonas mūzikas skolā plkst.19.00 - Koncerts “Retumi un atradumi”. Harijs Ore - Labprātīgais trimdinieks. Ventis Zilberts – klavieres, Ināra Brīnuma – alts, Juris Švolkovskis un Aija Frišenfelde – vijole

Arta Kumsāra iedibinātais cikls „Retumi un atradumi” ir ļoti vajadzīgs un vērtīgs pasākums, jo izceļ no aizmirstības vērtīgas un nemaz vai reti spēlētus skaņdarbus. Šī koncerta nosaukumu Labprātīgais trimdinieks” lai noraksturo neliels citāts no izcilā trimdas komponista Tālivalža Ķeniņa raksta laikrakstā LAIKS (ASV) 1972.g.16.XII par Hariju Ori: „…nerimtīgā dziņa izrauties plašajā pasaulē šķiet raksturīga Ores mākslinieciskai karjerai, kas galu galā novedusi skaņradi sava veida labprātīgā trimdā, kurā patiesībā pavadīts viss mūžs. Ja Ore būt palicis latviešu vidū, uzdrošinos minēt, ka viņš būtu izvērties par vienu no markantākām figūrām mūsu mūzikas dzīvē; darba ražīgums, kodolīgā valoda, interesantie uzskati un plašais vēriens par to liecina papilnam ……pēc Jāzepa Vītola, Harijs Ore ir latviešu komponists, kuram vislielākais izdoto skaņdarbu klāsts starptautiskos, īpaši angļu apgādos: Lengnick, Curwen, King`s, Paxton un vēl daži citi. Mūsu Toronto universitātes Edvarda Džonsona mūzikas bibliotēkā vien reģistrēti tuvu pie divdesmit Harija Ores skaņdarbu instrumentālās disciplīnās, īpaši klavierēm ….mums tomēr paliek vērtīgs muzikāls mantojums un stāsts par nemierīgu, trauksmainu latvieti, kuram pasaules vārti atvērās gluži plaši, bet savu tālo dzimteni tomēr nevarēja lēti aizmirst.”

J. Norviļa Madonas mūzikas skolā plkst. 21.30 - Stīgu kvartetaDice Quartetkoncerts.Populāra neakadēmiskā (džeza) mūzika.Andris Riekstiņš – vijole, Fiona Vilnīte – vijole, Agnis Krūzītis – alts, Ilze Petrovska – čells

Dice Quartet (DQ) ir Cēsu stīgu kvarteta nosaukums tad, kad repertuāra meklējumos tas nomaldās no akadēmiskās mūzikas taisnās taciņas. Ansamblis šādā sastāvā strādā kopš 1998. gada un, paralēli akadēmiskai koncertdarbībai, pamazām uzkrājis arī nelielu evergreen skaņdarbu programmu. Atšķirībā no dažiem citiem džezu spēlējošiem stīgu kvartetiem (piem., Kronos Quartet, Turtle Island Quartet), DQ pamatdoma ir panākt džezam līdzīgu skanējumu bez tādiem džezam raksturīgiem elementiem kā kontrabass, sitamies instrumenti vai arī īpaša apskaņošanas sistēma. Kā jebkuru mūziku, arī šo vārdos aprakstīt ir grūti, tāpēc varam tikai aicināt mūs paklausīties.

Sestdiena, 4. augusts.

Brīvdabas koncerts pieMadonas kultūras nama plkst. 12.00 Madonas Pūtēju orķestra koncerts.Pazīstamu melodiju pasaulē.

Diriģents – Andrejs Cepītis

Sestdiena ir iecerēta kā Latviešu mūzikas svētku noslēguma diena. Šai dienai vēlamies piešķirt neakadēmiskāku noskaņu. Latvieši spēlē – tā varētu būt šīs dienas devīze, tādēļ koncertu programmās iekļaujam arī cittautu komponistu skaņdarbus. Jau piektdienas nakts koncerta stīgu skaņas iešūpos klausītāju vieglās džeza noskaņās, tā sagatavojot un noskaņojot klausītāju noslēguma dienai, tad sestdien pilsētas ielās pūtēju orķestris jautrās noskaņās nāks pie pilsētas iedzīvotājiem un viesiem muzicējot brīvā dabā pie kultūras nama, tādējādi radot patiesi demokrātisku gaisotni svētku pēdējai dienai.

Madonas kultūras namā plkst. 16.00 – „Vox amoris”- Latviešu mūzikas svētku apvienotā orķestra noslēguma koncerts.

Solisti: Arvīds Zvagulis, Rihards Plešanovs, Juris Kļaviņš, Jūlija Skipore, Sarma Gabrēna, Ilmārs Bērziņš, Roberts Gotlaufs, Einārs Everss, Artūrs Biķernieks, Krista Fadejeva, Marta Urtāne.

Programmā: Georga Pelēča, Pētera Vaska, Andreja Jurjāna, Andra Riekstiņa u.c. komponistu mūzika. Diriģenti – Aivars Buņķis, Andris Riekstiņš, Artis Kumsārs un Mārtiņš Bergs

Vox amoris – mīlestības balss. Koncerta moto aizgūts no pasaulē slavenākā latviešu komponista Pētera Vaska fantāzijas vijolei un stīgu orķestrim, kura atskaņojumu dzirdēsim šajos mūzikas svētkos vijolnieka Arvīda Zvaguļa interpretācijā. Jāatzīmē, ka skaņdarba izvēle nav nejauša. Pirms pusgada komponists kādā koncertā dzirdēja Antonio Vivaldi koncertu ciklu „Gadalaiki” Mārtiņa Berga un Arvīda Zvaguļa interpretācijā. Laikam jau Arvīda spēle meistaru tā aizkustināja, ka viņš uzdāvināja savu skaņdarbu vijolniekam, ar piebildi, ka ļoti vēlētos šo skaņdarbu dzirdēt viņa izpildījumā. Fantāzija tapusi pēc Austrālijas kamerorķestra mākslinieciskā vadītāja vijolnieka Ričarda Tonjeti pasūtījuma, tur arī piedzīvojusi pirmatskaņojumu, savukārt Latvijā skaņdarbs savu ceļu pie klausītājiem veiks trešo reizi. Orķestri un solistu sagaida liela atbildība un uzdrīkstēšanās, savukārt koncerta klausītāju liels notikums, jo skanēs ne tikai izcila mūzika, bet ar savu klātbūtni koncertu pagodināt iecerējis arī pats Pēteris Vasks.

Vox amoris - šo nosaukumu izvēlamies par moto Latviešu Mūzikas Svētku noslēguma koncertam, kur savu mīlestību uz mūziku demonstrēs līdz šim iespējams lielākais Madonā skanējušais orķestris, jo orķestrī ir pieteikušies apmēram 110 mūziķi. Jaunie, topošie mūziķi no Madonas, Jēkabpils, Limbažu, Krimuldas, Mārupes, Ventspils mūzikas skolām, jaunieši no J.Ivanova Rēzeknes, Jāz. Mediņa, Em. Dārziņa un Ventspils mūzikas vidusskolām un studenti no Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas apvienosies saspēlē. Koncertā dzirdēsim vēl dažus Latviešu mūzikas šedevrus: Andreja Jurjāna koncertu čellam ar orķestri, kuru atskaņos izcili talantīgs un apdāvināts jaunās paaudzes čellists no Kuldīgas (Ventspils mūzikas vidusskolas nu jau IV kursa audzēknis) Juris Kļaviņš, kā arī Georga Pelēča vienkāršā, taču asprātīgā manierē risinātu Concertino Bianco klavierēm un jauniešu orķestrim mūsu lepnuma - Riharda Plešanova interpretācijā. Andra Riekstiņa meistarīgā stilā risinātās daļas no Rīgas dejām, Andreja Jurjāna Barkarola, vairākas latviešu tautas dziesmas, kā arī otrajā daļā programmā iestrādātās neakadēmiskās mūzikas lappusītes, tas viss domāts, lai jebkuram klausītājam šis koncerts būtu interesants un demokrātiskās noskaņās iecerētā sestdienas pēcpusdiena izvērstos par muzikālu piedzīvojumu dažādu gaumju un noskaņu muzikāliem gardēžiem. Ne tikai izcilā mūzika, bet arī jaunie un jau daudz sasniegušie solisti ir pamatots iemesls, lai diriģents Mārtiņš Bergs aicinātu klausītājus apmeklēt šo koncertu.

Rihards Plešanovs (klavieres) ir beidzis Latvijas mūzikas akadēmiju pie Sergeja Osokina (Latvija), 2010./2011. gadā mācījās Hannoverē pie Norvēģu pianista un profesora Eināra Stīna Nokleberga, piedalījies meistarklasēs pie Mihaila Voskresenska (Krievija), Milenas Mollovas (Bulgārija), Ivari Iljas (Igaunija), Ronana O''Horas (Anglija) u.c. Guvis godalgas starptautiskos konkursos Francijā, Rumānijā, Čehijā. Pateicoties uzvarai starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Milānā (2009), konkurss nodrošinājis solo koncertus Parīzē, Porto, Milānā, Romā, Neapolē, San Džuliani, Vilņā, Leidenē. Sadarbojies ar dziedātājiem Ievu Paršu, Krišjāni Norveli, saksofonistu Niku Gothamu. Piedalījies koncertā „Bīstamā nakts" Spīķeru koncertzālē, kur atskaņota Džona Keidža preperētā klavieru mūzika. 2011.gada martā atskaņojis Gundara Pones ciklu "Pastkartes no Kurzemes" Latvijas jaunajās mūzikas dienās. Spēlējis solo ar LNSO, Vidzemes kamerorķestri, JVLMA simfonisko orķestri, orķestri „Simfonieta Rīga”. 2011. un 2012. gadā piedalījies arī Kremerata Baltica festivālā Siguldā, gūta uzvara JVLMA kameransambļu konkursā, un iegūta Swedbank gada balva. 2011. gadā piedalījies arī Kremerata Baltica festivālā Siguldā, gūta uzvara JVLMA kameransambļu konkursā, un iegūta Swedbank gada balva.

Arvīds Zvagulis (vijole) ir mācījies pie Romāna Šnē, Ulda Viestura Sprūdža, Daces Bērzājas, beidzis Latvijas mūzikas akadēmijas maģistrantūru pie profesora Andra Baumaņa, 2003 – 2004. gadā studijas Vācijā, Ķelnes Mūzikas augstskolā profesora G. Petersa, piedalījies meistarklasēs pie R. Kaneti (Izraēla), V. Gluzmana (ASV) B. Sajeviča (ASV), piedalījies solo un kamermūzikas koncertos Latvijā, Vācijā, Čehijā, kā solists uzstājies ar LNSO (1999) un JVLMA simfonisko orķestri (2004). Spēlējis JVLMA, Liepājas simfoniskajā orķestrī, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskajos orķestros, Collegium Musicum Schloss Pommersfelden jauniešu simfoniskajā orķestrī, Jaunajā Rīgas kamerorķestrī.

Pēteris Trasuns (alts) ir jaunākais kvarteta dalībnieks. Šogad absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu alta specialitātē pie Ināras Brīnumas, papildinājies meistarklasēs pie Matiasa Maurera, Gilada Karni, Tima Frederiksena, Andras Dārziņas un Fjodora Belugina, spēlējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskajā orķestrī un LNSO, uzstājies kā solists kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, veiksmīgi piedalījies vairākos konkursos un festivālos, kur iegūtas gan vietas, gan skatītāju simpātiju balvas. Piedalījies festivālā „Glasperlenspiel” Tartu, Glasperlenspiel sinfonietta sastāvā(2011), 2011. gada 13. aprīlī veicis pasaules pirmatskaņojumu komponista Imanta Zemzara skaņdarbam altam solo „Es vēl pa Fjordiem”.

Kārlis Klotiņš (čells) ir mācījies pie Lijas Sudrabas, Maijas Prēdeles, beidzis JVLMA prof. Eleonoras Testeļecas čella klasi, kā arī stīgu kvartetu pie prof. Agnes Sprūdžas, studējis Bāzeles Mūzikas akadēmijā (Šveice) pie prof. Ivana Monigeti un Solas Gabetas, piedalījies Ulda Viestura Sprūdža, Māra Villeruša, Sanitas Zariņas un Ligitas Zembergas, kā arī Jāņa Laura (Austrālija), Nilsa Ulnera (Dānija), Marijas Klīgelas un Hansa-Jakoba Ešenburga (Vācija) meistarklasēs, kā arī improvizācijas meistarkursos pie Anto Peta (Igaunija). 2006. gadā ieguvis II vietu un balvu par labāko J. S. Baha skaņdarba izpildījumu prestižajā Karla Davidova Starptautiskajā

ellistu konkursā, uzstājies kā solists ar LNSO un JVLMA orķestri, Spēlējis orķestros European Union Youth Orchestra,Liepājas simfoniskajā orķestrī,LNSO, Nordic Symphony Orchestra, Rīgas Festivāla orķestrī, Rīgas Kamermūziķos un kamerorķestrī Sinfonia Concertante. Kopš kamerorķestra Sinfonietta Rīga dibināšanas 2006. gadā ir šī orķestra mūziķis, 3 gadus bijis

ellu grupas koncertmeistars.

Spēlē Sinfonietta Rīga stīgu kvartetā kopš tā dibināšanas 2007. gadā, uzstājoties daudzviet Latvijā, kā arī Austrijā, Igaunijā, Polijā un Portugālē.