Izstāde: Madonas pilsētas plānam un pirmajām Madonas ielām - 100

Par Madonas kā apdzīvotas vietas attīstību varam runāt krietni ātrāk par 1926. gadu, kad Madona kļūst par pilsētu. Pirmā senākā liecība ir jau no Madonas senkapiem, kas sākot ar 6., 7. gadsimtu. Savukārt 17. gadsimta zviedru laiku kartēs Madona atzīmēta kā apdzīvota vieta, kurai cauri veda ceļš no Kokneses uz Alūksni, to varam saukt par Madonas senāko ielu (šodien tā ir Rīgas iela un Saules iela).

19. un 20. gadsimta mijā Madonai cauri izbūvēja dzelzceļa līniju, kas bija sākums, lai sākotnēji maz apdzīvotā vieta sāktu attīstīties un ielu malās rosīgi tiktu celtas jaunas būves. 1901. gadā, kad atvēra staciju, neplānoja, ka te izaugs nākamā pilsēta, bet tieši stacijas un dzelzceļa būve veicināja pakāpenisku toreiz mazā ciema attīstību un veidoja topošās pilsētas apbūves tendences, kas ietekmēja turpmākā saimnieciskā centra izveidošanos, ielu tīklojumu.

1921. gadā Madona ieguva miesta tiesības un līdz ar to pamazām sākās darbs pie topošās pilsētas plāna veidošanas. Topošās pilsētas plānu izstrādāja arhitekts Arnolds fon Maidels, kurš bija Zemkopības ministrijas ierēdnis un gatavoja plānus daudziem centriem, kas ietilpa viņa amata pienākumos. A. Maidela izstrādāto apbūves plānu apstiprināja 1923. gadā, bet 1928. gadā miesta dome atzina nepieciešamās izmaiņas. Šodien apbūves plāns parāda, ka Madona veidojās pēc lineārās apbūves principiem, t.i., ir viena galvenā iela – Rīgas – Saules iela, kurai perpendikulāri pievienojās sānu ielas,  veidojot taisnstūra, biežāk garenus gruntsgabalus.

Pilsētas plāns palīdzēja veidot strukturētu pilsētas apbūvi, nosakot centrālās saimnieciskās, rūpniecības, dzīvojamo ēku un zaļās zonas, nosakot esošo un paredzamo gruntsgabalu lielumu, kā arī noteica pilsētai nozīmīgu sabiedrisku ēku celtniecību: administratīvas, izglītības iestādes, dievnami, sporta stadions, rūpnīcas u.c. Pēc A. Maidela plāna redzam Madonas reljefa īpatnības, zaļās zonas daudzumu un nozīmi, ko A. Maidels bija plānojis saglabāt neskartu. Pilsētas apbūvē un gruntsgabalu iedalīšanā liela nozīme bija reljefam un videi, cauri pilsētai tekošajai Madonas upītei un citiem, mazākiem strautiem, graviņai, ar kokiem apklātajai teritorijai un, protams, pauguriem un vaļņiem. Zaļo zonu plānā un diezgan tuvu arī realitātē mēģināja saglabāt kā neapbūvējamo gruntsgabalu.

1923. gada 11. un 12. septembrī Madonas miesta dome apstiprina nosaukumus pirmajām Madonas ielām, kopskaitā 24 (divpadsmit - 11. septembrī un divpadsmit - 12. septembrī). Lielākā daļa no šīm ielām savu nosaukumu saglabājušas līdz pat mūsdienām (Poruka, Alunāna, Ausekļa, Kalna, Skolas, Biržu u.c.), savukārt dažas ielas savu nosaukumu laika gaitā mainījušas. Tā Baloža iela šodien zināma kā Raiņa iela, savukārt Lielā iela nosaukumu mainījusi visvairāk – 20. gadsimta 20. gados to dēvē par Rīgas bulvāri, 1935. gada pavasarī pārdēvē par Vienības ielu, 1940. gadā, uz īsu brīdi – Saules iela, bet no 1952. gada līdz 1989. gadam – Gogoļa iela. Bet kopš 1989. gada 21. marta zinām kā Saules ielu.

Vai 1923. gada plāns atšķiras no mūsdienu pilsētas plāna? Salīdzinot ar mūsdienu plānu, var teikt, ka kopskats uz plānu nav mainījies. Galvenā atšķirība – pilsētas robežas ir izvērsušās krietni ārpus 1923. gada plāna. Savukārt ielu tīklojumā atšķirību ir mazāk:

•        atsevišķu ielu nosaukumi, piemēram, ielas, kas kādreiz tika dēvētas par Baloža un Cēsu ielām, šobrīd tiek saukta par Raiņa ielu;

•        ielu lokācija un garums, piemēram, mums zināmā Raiņa iela 1923. gada plānā ved no Saules ielas līdz Skolas ielai. Posmā no Skolas ielas līdz Valdemāra bulvārim ir zaļā teritorija, bet tālāk no Valdemāra bulvāra augšup uz Cēsu pusi seko Cēsu iela. 1927. gadā abas ielas nolēma savienot;

•        atsevišķu ielu apbūves zonās, piemēram, teritorijā, starp tagadējo Rīgas ielu un dzelzceļa sliedēm, bija iezīmēta rūpnieciskā zona. Šodien bez atsevišķiem saimnieciskiem uzņēmumiem ir arī vairākstāvu ēku un privātmāju zona.

Izstādē piedāvājam aplūkot Arnolda Maidela izstrādāto topošās pilsētas plānu, salīdzināt ar mūsdienu Madonas plānojumu, kā arī uzzināt, kuras bija pirmās 24 ielas, kas ieguva savu nosakumu 1923. gadā un šogad svin savu 100gadi.

Papildos izstādei piedāvājam nodarbību ciklu “Kas ir pilsētbūvniecība?” (šeit>>), kur piedāvājam vairākas nodarbības, lai iepazītu Madonas vēsturi, tās apbūves veidošanos, kā arī izzinātu dažādus pilsētbūvniecības principus. Lai pieteiktos uz nodarbībām, aicinām zvanīt uz tālruņa numuru 64823844 vai 29418187, vai rakstīt e-pastu: zane.grinvalde@madona.lv

Izstādes un nodarbību autore:

Zane Grīnvalde

Izglītojošā darba nodaļas vadītāja