Madonas novada koru sadziedāšanās koncerts "Emilim Melngailim 150"
Notiek: 11. maijs 16:00 - 18:00
CESVAINE; Cesvaines vidusskola
CESVAINE; Cesvaines vidusskola
11. maijā par godu izcilā latviešu komponista, folklorista un diriģenta Emiļa Melngaiļa 150. gadadienai Cesvaines vidusskolā gaidāma Madonas novada koru sadziedāšanās un dižgara daudzināšana koncertā "Emilim Melngailim 150". Koncerta sākums plkst. 16.00.
Koncertā piedalīsies:Jauktie kori:
- "Cesvaine", diriģents Oskars Jeske
- "Madona", diriģents Jānis Rijnieks
- "Lai top" /Ļaudona/, diriģents Jānis Trūps
- "Ērgļi", diriģente Marika Slotina-Brante
- Praulienas pagasta jauktais koris, diriģents Jānis Rijnieks
Vīru koris "Gaiziņš" /Sauleskalns/, diriģente Antra Melbārde
Sieviešu koris "Silvita /Kalsnava/, diriģente Antra Melbārde
Senioru kori:
- "Noskaņa" /Lubāna/, diriģents Silvija Bērziņa
- "Mantojums" /Madona/, diriģente Ināra Stepāne
Koru virsdiriģents - Ārijs Šķepasts, koncerta īpašie viesi Latvijas
Nacionālās operas soliste, mecosoprāns - Ilona Bagele un latviešu mūziķis,
bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Koncertmeistars Māris Žagars.
Ieeja bez maksas.
Pasākumu organizē Madonas novada kultūras centrs.
Emilis Melngailis
(15.02.1874. - 20.12.1954.)
Latviešu komponists, mūzikas folklorists, kora dziesmu meistars, kordiriģents, mūzikas kritiķis, publicists. Bijis vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Sarakstījis 53 oriģināldziesmas korim a capella, veidojis vairāku tautu tautas dziesmu apdares.
20. gs. Latvijas ievērojamākais tautas mūzikas materiālu vācējs. Latviešu zemkopju folkloras vērtības padarīdams par jaunrades pamatu, kā arī estētikas un stilistikas paraugu, izveidojis oriģinālu mūzikas nacionālo stilu. Viņa darbīgā mūža centrā bijusi neatlaidīga cīņa par senās tautas mākslas pamatīguma un vitalitātes pārtveri un iemiesošanu profesionālajā mūzikā. Izcils 20. gs. pirmās puses kora oriģinālmūzikas autors, koru kustības un dziesmu svētku tautiskuma veicinātājs.
Visu E. Melngaiļa darbību līdz pat 1941. gadam caurvija folkloras vācēja darbs. Mūžā pierakstītas pāri par 4600 folkloras vienību no vairāk nekā 900 teicējiem, apceļojot attālākos Latvijas nostūrus, kur jo labāk bija saglabājusies folkloras vide. Tautas garamantu vākšanā viņu raksturoja ne tikai etnogrāfijas un valodniecības entuziasta pieeja, kolekcionējot senatnes priekšmetus un apvidvārdus, bet arī šī sava darba krāšņi apraksti periodikā. Kļuvis par Latviešu folkloras krātuves Mūzikas daļas vadītāju (1930), E. Melngailis viens no pirmajiem Latvijā pulcināja tautas teicējus un muzikantus Rīgā etnogrāfiskos koncertos.
Tautasdziesmas koriem un kora oriģināldziesmas – šie divi žanri padarīja E. Melngaili par nacionālās mūzikas klasiķi. Visa viņa darbība un radošais darbs ar tautasdziesmu liecināja, ka, viņaprāt, tautas mūzika ir nevis pagātnes relikts vai nostalģijas objekts, bet joprojām plašu aprindu dzīva un nepieciešama mākslinieciska izteikšanās. Sarakstījis ap 250 kompozīcijas koriem un ap 200 - ansambļiem. Viņa apdares koriem ir visvairāk jebkad dziedātās Dziesmu svētkos.
E. Melngaiļa izkoptā tautasdziesmu pārtvere profesionālajā mūzikā atstājusi noturīgu tradīciju – tās iespaids izpaudies daudzu latviešu komponistu darbībā un nav zudis.
Informāciju sagatavoja: Ilze Riekstiņa
Madonas novada kultūras centra
komunikācijas un klientu apkalpošanas speciāliste
tālr. +371 26395710
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja