PAŠVALDĪBA SKAIDRO 9. Bīstamo koku izzāģēšana Madonā.

Jaunu apstādījumu ierīkošanas vai veco koku zāģēšanas vai to likvidēšanas pamatā pilsētā ir rūpīgi pieņemts lēmums. Ikreiz veicot šīs darbības, madonieši sarosās un ne reti tiek izteikti iebildumi, saņemti aizrādījumi. Tāpēc vēlamies viest notikušā skaidrību un panākt lielāku iedzīvotāju izpratni.

Saules ielā pie t/c Konzums un Rimi ir veikta nedrošo un bīstamo koku nozāģēšana. 2017.gada 28.septembrī Koku ciršanas komisija nosūtīja vēstuli Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ar lūgumu izvērtēt Saules ielā 4 augošās parastās gobas (Ulmus glabra) stāvokli, jo tika konstatētas Holandes gobu slimības pazīmes - lapu vīšana un ieritināšanās, dzinumu galotne āķveidā noliecas, zaru bojāeja. 2017.gada 5.oktobrī DAP apsekošanas laikā konstatēja ka, “koka lapas jau ir nobirušas, kas noticis ātrāk nekā citiem šīs sugas kokiem. Goba vainagā vērojami kaltuši zari. Praktiski visu skeletzaru gali ir kaltuši, kas norāda uz koka vainaga samazināšanos. Kokam konstatēti stresa zari, kas liecina par koka veselības stāvokļa problēmām. Gobas sakņu sistēmas daļā ir veikti vairāki inženierkomunikācijas darbi,….., kuru rezultātā, visticamāk, ir bojāta sakņu sistēma, kas arī izraisīja koka stāvokļa pasliktināšanos. Koks ir nosvēries stāvlaukuma virzienā, kur regulāri tiek novietotas automašīnas. Pašreizējā stāvoklī koks var radīt draudus cilvēku dzīvībai un īpašumiem.” Ņemot vērā iepriekš minēto, tika sniegts rakstisks atzinums, ka DAP neiebilst vienas parastās gobas nozāģēšanai.

Blakus gobai atradās piecas parastās liepas (Tilia cordata). Liepu vainagi galotņoti jeb “staboti”. Liepa, kura atradās tuvāk iebrauktuvei stāvlaukumā, jau bija nokaltusi, pilnībā zaudētas augtspējas. Jāatzīmē, ka nozāģējot kokam galotni, sākas trupe. Tas ir tikai laika jautājums, cik ātri koks aiziet bojā. Šādus kokus izglābt vairs nav iespējams. Zari, kas atauguši, nav stabili, jo turas tikai kambija slānī. Koki ir nedroši. Nozāģēto koku vietā ir paredzēts izveidot jaunus liepu stādījumus.

Tāda pati situācija dotajā brīdī ir izveidojusies Centra skvēra (bērnu rotaļu laukumā), kur ļoti uzskatāmi ir redzami trupes bojājumi ietves malā esošajās liepās. Savu atzinumu šajā gadījumā snieguši arī kokkopji – arboristi Dainis Kreilis un Andris Lediņš. Atzinumā norādot, ka no skvērā esošajām 17 liepām, kuras aug gar taciņas malu, par bīstamā ir atzītas 10 liepas. Koki ir stipri bojāti, apdraudot bērnus, jo atrodas blakus rotaļu laukumam. Atsevišķām liepām ir iztrupējuši vidi (serdes) un koki turas tikai uz nelielas koksnes kārtas. Iepriekšējo gadu zāģēto zaru vietās izveidojušies trupējumi, kuri veicinājuši koku nestabilitāti. Regulāra vainagu formēšana ir nodrošinājusi bīstamības kavēšanu, bet tas nav ilglaicīgs risinājums. Kokkopji- arboristi norāda, ka nekavējoties jāveic 10 bīstamo liepu nozāģēšana, kā arī jāizvērtē atlikušo 7 liepu nomaiņa pret jauniem stādījumiem. Centra skvēram izstrādātajā labiekārtojuma projektā ir paredzēta ne tikai jaunu stādījumu izveidošana, bet arī seguma izveidošana zem rotaļu elementiem un apgaismojuma izbūve.

Madonas pilsētā, tāpat kā citviet Latvijā un Eiropā, savu izplatību turpina Holandes gobu slimība un tā saucamā “ošu slimība”. Oši, gobas un vīksnas pakāpeniski izzudīs no ainavas. Pievienoju Andreja Svilāna (Nacionālā Botāniskā dārza direktora, Latvijas dendrologu biedrības prezidenta) komentāru: ”Līdz šim nav atklāts pietiekoši efektīvs līdzeklis slimības uzņēmīgo ošu sugu aizsardzībai pret Chalara fraxinea infekciju. Tāpēc tuvākajās desmitgadēs prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Līdzīgi Latvijas teritorijā jau ir noticis ar vīksnām un gobām, ko ilgstoši postījusi grafioze jeb Holandes slimība, kuras rezultātā mūsu teritorijā šo koku ir atlicis ļoti maz. Arī šīs koku slimības „klīniskā aina” ir lapu vīšana un ieritināšanās. Atkarībā no laika apstākļiem, koka vecuma un tā uzņēmības tas var iznīkt dažās nedēļās vai mēnešos. Līdzīgi kā ar ošiem arī gobu un vīksnu slimību skarto koku pilnībā izārstēt nevar, bet tikai attālināt tā nokalšanu. Tuvākajās desmitgadēs Latvijā vairs nebūs lielu ošu. Infekcijai savu ceļu turpinot, kamēr tās populācija mazināsies un neradīsies pret to rezistenti (izturīgi) stādi, mūsu valsts teritorijā galvenokārt būs tikai mazi oši. Svarīgi ir saprast, ka vizuāli maldīgā efekta dēļ (koks it kā vēl zaļo), slimību skartie oši būtiski apdraud cilvēku un infrastruktūras drošību, īpaši teritorijās, kas tiek izmantotas publiskiem mērķiem. Tāpēc vēlama to izzāģēšana, īpaši tūristu apmeklētās vietās, pie autoceļiem, tūristu takās, pie skatu platformām un tamlīdzīgi”.

Madonas pilsētā parkos, skvēros, ielu malās u.c. koplietošanas teritorijās, tiek nozāģēti tikai nokaltuši, bīstami, aizlauzti koki, kuri apdraud cilvēku veselību un dzīvību, kā arī īpašumu. Nozāģēto koku vietā, izvērtējot esošo inženierkomunikāciju izbūvi un plānoto teritorijas attīstību, tiks izveidoti jauni stādījumi. 

Citi PAŠVALDĪBA SKAIDRO raksti.

Informāciju sagatavoja: Īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce
Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa