Tāpat kā pārējās zinātņu vēstures 
nozares, arī medicīnas vēstures galvenais izpētes lauks pamatā veltīts 
atklājumiem, izmaiņām zinātniskajās idejās, izmeklējumiem un 
argumentācijai. Reti kad vērā tiek ņemti personiskas dabas jautājumi, 
izmaiņas zinātnieku vai ārstu privātajā dzīvē. Kuru interesē, vai 
Viljams Hārvijs (William Harvey) bija laimīgi precējies, kad atklāja 
asins cirkulāciju 1629.gadā, vai arī kāds bija Pastēra (Pasteur) 
garīgais stāvoklis, kad viņš publicēja savu pirmo rakstu par 
bakterioloģiju 1865.gadā?
Lai nu kā, bet Ignācijs Semelveiss 
(Ignaz Semmelweis), kurš 1847.gadā atklāja dzemdību drudža cēloni un 
ieviesa pret to drošu profilaksi, ir plaši aprakstīta persona medicīnas 
vēsturē, kopš viņš 1865.gadā nomira vājprātīgo patversmē. Kāpēc tā? 
Kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē kādreizējā ārsta traģiskā dzīve? Kas 
mūs tik ļoti aizkustina, kad mēs uzzinām par tā cilvēka likteni, kurš 
tik enerģiski iestājās par jauniem risinājumiem un kuram, neskatoties uz
 viņa labākajiem nodomiem un iespaidīgajiem rezultātiem, neizdevās 
pārliecināt savas paaudzes mediķu kopienu?
Izstādes atklāšana Tautas namā “Kalnagravas”  4.oktobrī pulksten 14:00.Izstāde apskatāma līdz 18.novembrim.
Ieeja bez maksas.
Iesūtīja: Sarkaņu pagasta tautas nama “Kalnagravas” direktore Valda Kļaviņa.Mob.tālr.: 00 371 29424739.Ievietoja:Inga Arāja