Ērgļi, Vestiena, Gaiziņkalns
Skats uz Skanstes kalnu un Ērgļu ūdenskrātuvi. Redzams no Ērgļu apvienības pārvaldes pagalma (Rīgas iela 10, Ērgļi). Pastaigu vērts turpināt uz Ērgļu viduslaiku pilsdrupu parku. Iešana pāri Rīgas ielai, gar Saieta namu, pa Zaļo ielu, gar estrādi, pār Ogres upes gājēju tiltu.
Jumurdas ezers un Jumurdas muižas parks (Jumurdas muiža, Jumurdas pagasts). Ainavisks muižas parks, atjaunotas ēkas, atpūtas komplekss, skats uz ezeru. Informējam, ka 25. septembrī teritorija slēgta!
Skats uz Pulgošņa ezeru. To var baudīt 2 vietās: no auto stāvlaukuma pie ceļa Ērgļi - Vestiena (Ezermaļi, Ērgļu pag.) un uzkāpjot Meņģeļu kalnā, kas atrodas brāļu Jurjānu memoriālā muzeja “Meņģeļi” teritorijā (Meņģeļi, Ērgļu pag.).
Skats uz Kāla ezeru. Skaistas ainavas ir braucot vai ejot kājām pa ceļa nomali gar Kāla ezera austrumu krastu (sākot no P81 Ērgļi – Vestiena pagrieziena uz Tolku, turpinot pa piekrasti ap 2 km uz leju Krastu virzienā. No Lat, lon: 56.868844, 25.836153 līdz Lat, lon: 56.853923, 25.850658). Pusceļā ir publiska atpūtas vieta pie Kāla ezera (Lat, lon: 56.862766, 25.844157).
Pastaiga Vestienas muižas parks – Salāja ezers (0,5 km vienā virzienā). Iešana pa Vestienas muižas parku, gar bērnudārzu pa Dzeņkalna ielu līdz Vestienas estrādei (Lat, lon: 56.869933, 25.873334), kas atrodas Salāja ezera krastā.
Gaiziņkalns. Skaistākais skats paveras no kalna virsotnes pār ziemeļu nogāzi, redzams: Ķelēnu kalns, Viešūra ezera līcis un Viešūra kalns. Skatu vietā, kalna augšā ir liela lapene. Kāpšana kalnā pa kāpnēm, kas sākas aiz pakājē esošās atpūtas bāzes “Gaiziņš” ēkas (Kalna Gaiziņi, Bērzaunes pagasts).
P37 Kalsnava – Madona – Cesvaine – Dzelzava
LVM Kalsnavas arborētums (Ogu Īves, Jaunkalsnava). Daudzveidīgie dekoratīvo krūmu un koku rudens lapu toņi ir jābrauc lūkot tieši uz Kalsnavu, kur vienkopus sapulcēti dabas retumi no visas pasaules. Uzzināsi, kuri kokaugi rudenī pārsteidz ar viskošākajām lapām. Varbūt tieši šāda akcenta pietrūkst Tavā pagalmā vai dārzā.
Aronas pilskalns (Lat, lon: 56.809105, 26.094664). Kāpšana kalnā, skatu panorāma, avots kalna pakājē.
Biržu muižas apkārtne Madonā. Pastaigu var sākt pie bijušās biržu muižas klēts, kur tagad atrodas muzejs un tūrisma centrs (Skolas iela 10a, Madona). Var iziet ap 1,2 km garā apļveida pastaigā. Iešanas gaita: gar ģimnāzijas ēkas ieeju, Mīlestības gravā pa kāpnēm uz leju, pāri Lazdu laipai, pa kreisi pa taciņu kalnā uz bibliotēkas skvēru, pār tiltiņu gar kailās meitenes skulptūru, pa labi pāri Skolas ielai, pa taciņu kalnā uz bijušās Biržu muižas pagalmu, gar ūdenstorni uz šovasar atjaunotajiem Brāļu kapiem, to kreisajā malā būs stāvās Dārza ielas kāpnes, pa tām uz leju, tad pa kreisi pa Parka kalna pakājes ceļu līdz Biržu ielai, kur pie kāpnēm ielas augšā ir maršruta sākums.
Rēķu kalns (Rēķi 1, Sarkaņu pagasts). Kāpšana kalnā pa slaloma slēpošanas trasi, skatu panorāma, pakājē atrodas atpūtas komplekss “Rēķu kalns”.
Biksēres muižas parks (Biksēres muiža, Biksēre, Sarkaņu pag.). Parkā izvietos dažādas skulptūras, no muižas pagalma, kas atrodas kalna galā redzama tāla skatu panorāma. Var vērot, kā Vidzemes augstiene pakāpeniski pāriet Austrumlatvijas zemienē.
Cesvaines pilsmuižas parks. Parks (ap 30 ha) stādīt pēc Cesvaines pils būvniecības pabeigšanas (pils celta no 1893. līdz 1896. gadam). Jau 1756. gadā muižas zemēm bijusi izveidota augšņu karte, kuru tolaik izmantoja kokaugu grupu stādīšanas vietu plānošanai: kalnu galos sēja priedes, pakalniņos - egles, smilšu vietās - viršus, ielejās - atvasītes, ievas sēja valgā zemē, vītolus - izburbušā, paegļus - neauglīgā, ozolus pa upju krastiem. Parkā aug arī dažādi svešzemju koki. Auto stāvlaukums: Pils iela 1A, Cesvaine.
Ūsiņkalns. Pagriežoties no Madonas – Gulbenes ceļa uz Dzelzavu, būs jābrauc pār Ūsiņkalnu (Lat, lon: 57.005388, 26.417098), kur paveras tāli panorāmas skati. Pēc nepilna kilometra vērts izstaigāt seno parku, kas plešas ap Dzelzavas muižas apbūves kompleksu.
Aicinām piedalīties:
26. septembrī pārgājiens “Cesvaine – Nesaules kalns” (14km).
9. oktobrī rudens ekskursija “Ar vilcienu uz Madonu un Cesvaini”.
Aiviekstes krastos un Lubāna līdzenumā
Teiču dabas rezervāts. Rezervātu drīkst apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā konkrētos datumos. Šoruden Teiču purva Sildu dabas takā (ap 3 km, atrodas pie Mētrienas) vēl būs 3 apmeklētāju dienas: 25.septembrī (tel.29139677), 16.oktobrī (tel.25708126), 30.oktobrī ( tel.29139677). Obligāta iepriekšēja pieteikšanās!
Krustkalnu dabas rezervāts. Apmeklētājiem brīvi pieejams (bez pieteikšanās) ir Krustkalnu skatu tornis. Tas ir 26m augsts, jārēķinās ar stāvām trepēm. Tornis atrodas ceļa Mārciena – Ļaudona malā (Lat, lon: 56.730407, 26.141313). Organizēta Dabas aizsardzības pārvaldes pārgājiens pa rezervātu notiks 9. oktobrī. Obligāta pieteikšanās, tel. 29139677.
Koku aleja uz Visagala kapiem (0,7 km vienā virzienā). Ainaviskais lauku ceļš sākas no krustojuma ar P82 Švāns – Lubāna, iepretim Salas jeb Visagala ezeram (Lat, lon: 56.810776, 26.569383) un turpinās līdz Visagala kapiem. Kapsētā vērts apskatīt Oskara Kalpaka piemiņas vietu.
Pastaigu taka Lubānā “Aiviekstes ozoli” (apļveida, ap 3 km). Sākums Lubānā, Krasta ielas galā pie Aiviekstes peldvietas (Lat, lon: 56.908247, 26.716990). Sākuma posmā maršruts ved gar Aiviekstes upi (ir marķēts), atpakaļceļā var doties pa Rūpniecības ielu, tad uzLubānas centru (iešanas secība: Rūpniecības, Baznīcas, Tilta, Krasta ielas).
Putnu migrācijas vērošana Lubāna mitrājā. Lubāna ezers un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā.Teritorija ir iekļa̦uta Bird International putniem nozīmīgu vietu un Ramsāres konvencijas sarakstā. Dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā konstatētas 257 putnu sugas. Lai putnu vērošana būtu saturīgāka 3. oktobrī aicinām uz Rudens putnu vērošanas dienām. Programma šeit:
Baudi rudeni Madonas novadā!
Autore: Sanita Soma, tel. 29130437,
Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore.
Foto: konkursa "Zelta rudens Madonas novadā" dalībnieku iesūtītās bildes.