2020.04.30 12:54
Pirms 30 gadiem – 1990. gada 4. maijā - Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. PAR balsoja arī novadnieki Pēteris Krūgaļaužs un Dainis Īvāns.
Līdz deklarācijas pieņemšanai tika noiets grūts un intensīvs ceļa posms. 1990. gads aizsākās ar laikraksta “Padomju Jaunatne” nosaukuma maiņu - “Latvijas Jaunatne”. 27. janvārī iznāca pirmais „Madonas Atmodas” numurs bez pirmskontroles, kad materiālus pirms iespiešanas cenzēja partijas rajona komitejā. Palika pēckontrole – Galvenās literatūras pārvaldes darbinieki caurskatīja iznākušos numurus un iepazinās ar materiālu saturu. Ar 15. februāra Latvijas PSR Augstākās
Padomes “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību” par valsts oficiāliem simboliem tika atzīti Latvijas ģerbonis, sarkanbaltsarkanais karogs un himna “Dievs, svētī Latviju!”. 26. februārī Latvijas Tautas Frontes Madonas nodaļas valdes sēdē nolēma 18.martā plānotajām Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas ieteikt atbalstīt šādus deputātu kandidātus: Eduardu Berklavu (Madonas vēlēšanu apgabals) Jāni Gavaru (Cesvaines vēlēšanu apgabals), Valdi Šteinu (Ērgļu vēlēšanu apgabals); Ignatu Ķemzānu un Pēteri Krūgaļaužu (Varakļānu vēlēšanu apgabals). 18. martā Augstākās Padomes vēlēšanās Latvijas Tautas frontes un neatkarības atbalstītāji ieguva mandātu vairākumu no 201 deputātu vietas.
1990. gada 3. maijs
1990. gada 3.maijā sākās Latvijas PSR jaunievēlētās Augstākās Padomes 1. sesija. No ievēlētajiem 201 deputāta bija 131 LTF frakcijas deputāts. Par AP Prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, par 1. vietnieku – Daini Īvānu. No Daiņa Īvāna runas 3. maijā: “Es uzskatu, ka Latvijas neatkarības atjaunošana nav pašmērķis, tas ir līdzeklis, lai mēs nodrošinātu normālu, cilvēcisku dzīvi, lai mēs kļūtu par saimniekiem Latvijā un lai mums šajā Latvijā katram kaut kas piederētu - tātad lai šeit būtu normāla ekonomiskā sistēma, normālas cilvēciskās attiecības. Taču to var panākt tikai tad, ja valsts ir brīva, ja katrs tās pilsonis apzinās savu atbildību par šo valsti. Un tāpēc es neredzu citu iespēju, kā nodrošināt mūsu normālu eksistenci, nodrošināt nacionālo saskaņu, nodrošināt pilsonisko saskaņu Latvijā, kā visiem, arī cienītajiem, kā viņi šodien izteicās, mazākuma deputātiem, krieviski runājošiem deputātiem, aktīvi iesaistīties šajā Latvijas neatkarības atjaunošanas darbā, jo šī neatkarība būs šā vai tā, agri vai vēlu, tas ir objektīvs laika likums, tas ir dabas likums, tas ir sabiedrības likums, ka katra garīgi dzīva tauta tiecas pēc neatkarības un katra tauta, apzinādama sevi par garīgi dzīvu, uz šī ceļa nostāsies. Pirmie šoreiz bijuši lietuvieši, viņiem seko igauņi, latvieši, un tā nostāsies arī visas pārējās tautas. Un, ja mēs gribam kaut ko labu izdarīt Latvijā, ja mēs gribam šeit dzīvot kā cilvēki, ir jāapzinās, ka šajā neatkarības sasniegšanā mums jābūt vienotiem un jāstrādā kopā”.
1990. gada 4. maijs
Jau 3. maijā bija plānots pieņemt sagatavoto nozīmīgo dokumentu. Taču līdz deklarācijas projekta apspriešanai nonāca tikai 4. maijā. Opozīcijas deputāti –“Interfrontes” un “Līdztiesības” pārstāvji - kompartijas funkcionāri un padomju armijas virsnieki uzskatīja, ka Latvijai jāturpina eksistēt PSRS sastāvā, un vilka laiku. Cilvēki visā Latvijā gaidīja izšķirošo balsojumu. Zem parlamenta ēkas logiem cilvēki, elpu aizturējuši, gaidīja un skaitīja līdzi. 4. maijā plkst. 19.20 ar 138 balsīm PAR pieņēma vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem - Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. PAR balsoja arī LTF Madonas rajona nodaļas atbalstīšanai ieteiktie ievēlētie deputāti. Sākās pāreja uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.
2020. gada 4. maijs
Ārkārtējās situācijas dēļ šogad nenotiks publiski pasākumi. Bet laiku var izmantot, lai izzinātu Atmodas laika notikumus. Ir pagājuši 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā no 201 deputāta PAR deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu nobalsoja 138 deputāti.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs piedāvā:
Informāciju sagatavoja: Laimdota Ivanova
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste