2019.06.19 12:27
Lai pasargātu sevi un tuviniekus no nelaimes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina Līgo naktī nezaudēt modrību un svētkus pavadīt droši. Kā liecina dienesta dati, Līgo svētku laikā traumu un nelaimes gadījumu skaits pieaug divkārt. Daudzi negadījumi notiek, jo līgotāji nav piesardzīgi ugunskuru tuvuma vai rīkojas pārgalvīgi alkohola reibumā. Diemžēl nereti svētku svinības beidzas traģiski vai tiek gūtas smagas traumas, kas atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi.
Piemēram, pagājušajā gadā divi cilvēki
gāja bojā ceļu satiksmes negadījumos, bet alkohola reibumā peldoties, dzīvību
zaudēja vīrietis spēka gados. Tāpat pērn reanimācijas pasākumi svinību laikā
bija jāveic kādam līgotājam, kurš bija aizrijies ar gaļu, savukārt 12 cilvēkus
Līgo naktī mediķi nogādāja slimnīcā ar smagiem ķermeņa apdegumiem, kas gūti
iekrītot vai lecot pāri ugunskuram.
Lai Līgo nakts un Jāņu diena kopā ar ģimeni un draugiem būtu droša:
Sargies uguns tuvumā!
Esi piesardzīgs lecot pār ugunskuru - iekrītot var gūt smagus apdegumus. Pieskati savus draugus – ik gadu ir negadījumi, kad aktīvāki līgotāji, aizmiegot tuvu ugunskuram, gūst smagus ķermeņa apdegumus. Uzmani arī bērnus ugunskura un grila tuvumā – nereti bērni gūst apdegumus, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs. Aizdedzinot ugunskuru, nelej tajā benzīnu vai citus degmaisījumus, kas var strauji uzliesmot un radīt plašus un smagus apdegumus.
Līgo vakara mielastu baudi apdomīgi!
Līgo vakarā cilvēki ēd, dejo, dzied un smejas – visu dara vienlaicīgi. Iespējams, tieši tāpēc gadu no gada nākas glābt dzīvības vairākiem cilvēkiem, kuri aizrijušies ar gaļu. Pagājušajā gadā kādam vīrietim šašliks nokļuva elpošanas ceļos un, lai glābtu cilvēku, mediķi veica reanimācijas pasākumus, bet vēl gadu iepriekš kāds kungs, aizrijoties ar gaļu, diemžēl gāja bojā, jo līdzcilvēki nebija gatavi vai baidījās sniegt pirmo palīdzību. Līdz svētkiem vēl ir laiks – uzzini vairāk par to, kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir aizrijies. Tavā rīcībā var būt tikai dažas minūtes, kurās jārīkojas ātri, lai cilvēku izglābtu. Ieskaties pirmās palīdzības padomos NMPD mājaslapā.
Neej peldēties un nebrauc pie stūres reibumā!
Auto stūre iereibuša cilvēka rokās vai braukšana ar velosipēdu alkohola reibumā ir riskanta spēle ar savu vai citu cilvēku likteni! Nespēlējies ar cilvēku dzīvībām un neļauj to darīt arī saviem tuviniekiem vai draugiem!
Esi piesardzīgs, dodoties peldēt - neej ūdenī, būdams iereibis. Tāpat nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām, neej peldēt viens pats, kā arī nepeldies naktī.
Dodoties svinēt svētkus pie dabas vai nezināmās vietās – precizē adresi jau iepriekš!
Vienmēr noskaidro jau iepriekš, kurp dosies (īpaši, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu vietu vai izbrauksi pie dabas). Precīzas adreses vai orientieru nosaukšana dispečeram ir ļoti svarīga, lai mediķi nezaudētu tik vērtīgās minūtes, kas svarīgas dzīvību glābšanā, pa mežiem un laukiem maldoties, meklējot cietušo. Par laimi, mūsdienās dzīvi atvieglo dažādas lietotnes – jau šodien lejupielādē savā telefonā lietotni eVeselībasPunkts. Ar tās palīdzību uz ārkārtas tālruni 113 var piezvanīt, un, vienlaikus ar zvanu, dispečers saņems zvanītāja atrašanās vietas koordinātes. Tāpat savu atrašanās vietu kartē un koordinātes lietotnē redzi arī pats, un vajadzības gadījumā tās varēsi nosaukt dispečeram.
Zini, kur meklēt medicīnisko palīdzību
Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniedz medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika.
Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.
Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta līdzmaksājums 1,42 eiro apmērā*.
Traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.
Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās (ja tas ir iespējams), ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.
Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.
*Pacienta līdzmaksājums nav jāveic no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Piemēram, bērniem līdz 18 gadiem, 1. grupas invalīdiem, trūcīgām personām, politiski represētām personām u.c.
Informāciju sagatavoja: Arita Freimane
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67337009