2019.06.07 14:20
Maijs - pēdējais mācību gada mēnesis pirms vasaras brīvlaika un diemžēl, arī noslēdzošais mēnesis jaunatnes iniciatīvu projektam ‘’Varu un daru’’. Maijs paskrēja vēja spārniem, taču cītīgi darbojāmies un turpinājām sevi attīstīt dažādās nodarbībās.Maiju iesākām ar nodarbību kopā ar Raimondu Aizstrautu, kurā turpinājām darboties programmēšanu programmā Corel Draw.
13.maijā tikāmies nodarbībā ar Daci Dzilnu. Nodarbībā turpinājām darboties komandās, attīstīt savas prasmes improvizācijā un spēju uzdrīkstēties dažādās situācijās. Taču tas nebija viss, paralēli tam mēs strādājām ar sevi, kā arī ar savu publisko tēlu un mācījāmies izteikt savu viedokli pamatoti un argumentēti. Projekta ietveros mums bija 4 nodarbības ar Daci, varam apgalvot, ka esam kļuvuši daudz drošāki gan par sevi, gan sava viedokļa izteikšanu un iemācījāmies atbalstīt viens otru, kad kāds mazliet bija sabijies vai ierāvies sevī, likām roku pie rokas un palīdzējām izkāpt no šīs baiļu čaulas. Patiesi, komandā ir spēks!
20.maijā mums bija nodarbība ar Simonu Bogdanovu. Noslēdzošajā nodarbībā vairāk parunājām par nākotni, kur mēs sevi redzam un kas mēs vēlamies būt. Uz lapiņām uzrakstījām viens otram novēlējumus attiecinātus gan tagad, gan arī uz nākotni. Nodarbībās daudz un dikti runājām par un ap motivāciju un pašapziņu, kas ir 2 svarīgas tēmas jauniešu dzīvē. Ar katru nodarbību augām, kādam pieauga motivācijas lādiņš, kādam auga pašapziņa, sāka apzināties savas vērtības un labās īpašības, kuras iepriekš neievēroja.
29.maijā devāmies projekta noslēdzošā ekspedīcijā. Viesojāmies viesu namā ‘’Šubrakkrasti” un pļavu golfa laukumā ‘’Kalnozoli”, kur bija iespēja izmēģināt savas prasmes golfa spēlēšanā. Brauciena laikā bijām mazliet sentimentāli un gremdējāmies atmiņās, iespaidos un emocijās par četros mēnešos piedzīvoto. Dalījāmies ar saviem ieguvumiem un apspriedām, kas kuram visvairāk palicis atmiņā un kāpēc.
Projekts ‘’Varu un daru” ir bijis varens! Tā bija iespēja mums – jauniešiem, piedzīvot jaunas emocijas, iespaidus un doties vēl nebijušās ekspedīcijās. Katra nodarbība, katrs cilvēks, kas bija ar mums kopā šo četru mēnešu laikā ir palīdzējis mums augt un attīstīties. Kā sūklīši centāmies ķert informāciju, ko mums sniedza un pārkāpām pāri frāzēm – es nevaru, es nemāku, man bail, man nepadodas. Patiesībā mēs varam visu, tikai galvenais ir noticēt sev un saviem spēkiem. Un projekts palīdzēja to visu apjaust. Šobrīd emocijas ir dalītas no vienas puses skumji, ka vairs netiksimies katru pirmdienu un trešdienu, bet no otras puses prieks par visu iegūto un piedzīvoto. Tas viss bija vareni!
Annija Berģe
