2019.05.31 10:32
Pavisam drīz sāksies skolēnu brīvlaiks, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem piecus jautājumus par drošību, lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm.Ik gadu vasarā notiek vairāki nelaimes gadījumi. Aizvadītā gada statistika liecina, ka vasaras mēnešos atpūta pie ūdens traģiski beidzās 51 cilvēkam, to skaitā arī diviem bērniem, kuri noslīka. Savukārt 55 cilvēki, tostarp arī vairāki bērni, apmaldījās mežā un pašu spēkiem nespēja no tā izkļūt.
Kopumā 2018.gadā ugunsgrēkos gāja bojā 81 cilvēks, no kuriem trīs bija bērni, cieta 302 cilvēks, no kuriem 23 bija bērni, bet izglābts tika 381 cilvēks, kuru skaitā 30 bija bērni.
1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
2. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime un, kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons - tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
3. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada telpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot mājās vienatnē atbilstoša vecuma bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.
4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi?
Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu jāiemāca bērnus regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom.
Ikvienam vecākam jebkurā laikā būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums vai nepieciešama vecāku palīdzība, bet bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu atrašanās vietu.
5. Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus kā pastaigu un rotaļu vietu neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, lūdzu sazinieties ar VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļu (prese@vugd.gov.lv) vai arī: Vidzemē ar Sandru Vējiņu (sandra.vejina@vugd.gov.lv),
Plašākai informācijai: Agrita Vītola
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr. 67075854, agrita.vitola@vugd.gov.lv