2019.03.06 15:54
Lai tiktos ar Madonas novada kultūras darba organizatoriem – kultūras/tautas namu, novada bibliotēkas un muzeja, kultūrizglītības iestāžu vadītājiem un nozares speciālistiem – pārrunātu aktuālos jautājumus, kā arī apspriestu jautājumus, kas saistīti ar jauno kultūras politikas plānošanas dokumentu* izstrādi, kultūras ministre Dace Melbārde š.g. 7. martā reģionālajā vizītē viesojās Madonas novadā.Darba vizīte Madonā sākās ar tikšanos Madonas novada pašvaldībā. Kultūras ministre tikās un pārrunāja aktuālos kultūrpolitikas un pašvaldības kultūras infrastruktūras jautājumus ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīdu Goru, pašvaldības Kultūras un Attīstības nodaļas speciālistiem un plānoto ieceru projektu arhitektiem.
Vispirms tika prezentēta Madonas pilsētas estrādes būvniecības ideja, kuras īstenošanai nepieciešama lielu investīciju piesaiste. Vēlāk tika prezentēta diriģenta Haralda Medņa dzimtās mājas “Dzintari” jaunā interjera un ekspozīcijas koncepcija. Iesaistot skolēnus izglītojošās un interaktīvās aktivitātēs, tiktu veicināta nacionālās vērtības un latviskās identitātes apziņas saglabāšana, veidošana un stiprināšana. Ministre abas šīs idejas vērtēja atzinīgi, kā tālredzīgas un nozīmīgas, īpašu sajūsmu gūstot par otro projekta ideju. Ministre dalījās ar praktiskiem ieteikumiem un risinājumiem finanšu resursu piesaistei un ideju veiksmīgākai realizācijai.
Dienas turpinājumā ministre tikās ar Madonas novada kultūras darba organizatoriem Madonas pilsētas kultūras namā.
Pamattēma sarunai bija kultūras politikas plānošanas dokumenta “Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” izstrāde un tā galvenie aspekti. Uzsvars tika likts uz to, ka kultūras jomas speciālistiem jāstrādā ar visdažādāko auditoriju un jāspēj sagatavot visatbilstošāko piedāvājumu ikvienai iedzīvotāju grupai – bērniem un jauniešiem, senioriem un tml. Tāpat tika apspriesta Kultūras centru likuma izveide.
Interesanti bija uzzināt, ka šis gads kopumā Latvijā iezīmēsies ar ļoti daudz būtiskiem kultūras notikumiem, kurus varam apzīmēt ar vārdiem – “100 gadi nacionālajai kultūrai un izglītībai”. 100 gadu jubilejas šogad svin Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Arhīvs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija, arī Latvijas Nacionālā operas un balets svinēs savu 100 sezonu.
Kultūras nodaļas vadītāja Daiga Iraida piedāvāja ministrei ieskatu novada lielākajos un interesantākajos pasākumiem, atskatoties uz tiem foto veidā un izceļot katra pagasta veiksmes stāstus. Rezumējot redzēto, ministre uzsvēra tās kultūras attīstības tendences, kuras, viņasprāt, Madonas novadam būtu jāizmanto. Pirmkārt, viņa norādīja uz īpaši skaisto un gleznaino Madonas novada dabu, tās pievienoto vērtību kultūras pasākumu radīšanā. Piemēram, Gaiziņš varētu kļūt par kādu tradicionālu Latvijas mēroga pasākuma norises vietu. Īpašu potenciālu viņa saskata pirts rituālu piedāvājuma un ar to saistītu pasākumu attīstīšanā mūsu novadā, jo pirts, viņasprāt, ir viens no garīgās un fiziskās veselības atgūšanas un stiprināšanas veidiem ikvienam 21.gadsimta cilvēkam. Arī Ģitāristu sesija ministrei šķiet lieliska un savā ziņā unikāla platforma jauno mūziķu sagatavošanā. Tāpat Sarkaņu amatu skola kā vietējās identitātes veidošanas vieta varētu kļūt par vienu no pieprasītākajiem piedāvājumiem ārvalstu viesiem, jo vispārējās tendences liecina, ka cilvēkus arvien vairāk piesaista autentiskas, savdabīgas lietas un jaunu produktu radīšana.
Priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora iepazīstināja ar investīcijām kultūras nozarē Madonas novadā, minot šādus realizētos projektus:
Tāpat tika minēti divi iesākti, īstenošanā esoši projekti:
Madonas kinoteātra “Vidzeme” vadītājs Aigars Noviks atskatījās uz iepriekšējo, Latvijas valsts simtgades gadu un ieskicēja aktuālākās tendences kinoteātra darbībā. Līdzīgi kā citos kinoteātros Latvijā, arī Madonas kinoteātrī īpaši apmeklēti bijuši cikla “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” kinoseansi. Tas būtiski palielināja gan apgrozījumu, gan ieņēmumus. Visskatītākā no visām bijusi filma “Bille”, kura izrādīta kopumā 8 seansos. Būtiski atzīt, ka Madonas kinoteātris apkalpo kinomīļus ne tikai no Madonas novada, klientu lokā ir arī Aizkraukles, Kokneses, Jēkabpils un citu tuvējo novadu iedzīvotāji. Šis, 2019.gads, iezīmējas ar divām jaunām štata vietām, kas ļauj nodrošināt plašākas kino piedāvājuma iespējas. Tuvākajā laikā plānots modernizēt biļešu iegādi.
Tikšanās noslēgumā ministre atbildēja uz klātesošo ērtajiem un ne tik ērtajiem jautājumiem, paskaidroja kopējo situāciju valstī attiecībā un kultūras politiku un nesolīja būtisku algu paaugstinājumu. Taču solīja īstenot vienu no savām idejām – noorganizēt vasaras nometni visiem Latvijas kultūras nodaļu speciālistiem, vēršot uzmanību uz savstarpējo attiecību stiprināšanu, uz sadarbību un personības radošu izaugsmi. Kultūras jomas speciālisti atbalstīja ministres ideju, cerot, ka šāda saturā bagāta nedēļa visiem kopā spētu atjaunot izsīkušo enerģiju un sniegtu iedvesmu jaunu ieceru īstenošanā.
Dienas noslēgumā kultūras ministre apmeklēja arī J.Simsona Madonas mākslas skolu un J.Norviļa Madonas mūzikas skolu, tikās ar abu skolu vadību. Ministre zina, ka Madonas novads allaž izcēlies ar ļoti augstiem jauniešu panākumiem un sasniegumiem mākslas un mūzikas izglītībā, tomēr viņa bija patiesi pārsteigta par TIK daudz Latvijas kultūras dzīvē atpazīstamiem vārdiem un personībām, kuru izcelsme rodama tieši Madonas novadā.
* Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.