2018.02.22 21:15
Lūdzam Jūsu atbalstu mūsu kolēģei, ilggadējai Madonas novada pašvaldības darbiniecei, Administratīvās nodaļas vadītājai Laima Liepiņa.Laimai no Madonas ir 55 gadi, viņa izaudzinājusi brīnišķīgu dēlu, ilgus gadus strādājusi vietējā pašvaldībā. Laima bija stipra, dzīvespriecīga, enerģijas pilna un laimīga. Pirms pusotra gada pēc plaušu rentgena pārbaudes Laimas dzīve sagriezās ar kājām gaisā. Šobrīd viņa kritiskā stāvoklī atrodas Tartu universitātes slimnīcā un gaida plaušu transplantāciju, lai dzīvotu.
“Es ļoti labi atceros to dienu, kad mana dzīve zaudēja pamatu. Pirmo reizi apjautu patiesas nāves bailes. Bet es tik ļoti gribu dzīvot! Saņēmos, sapurinājos un sāku pildīt visus ārstu norādījumus. Ārsti šaubījās par diagnozi, saka - reta, neizpētīta slimība. Bet es biju pilna apņēmības to uzvarēt, lai kas tas arī nebūtu. Regulāri dodoties ārstu vizītēs, sekoju viņu norādēm. Neraugoties uz visu, man kļūst arvien sliktāk, grūtāk, spēks zūd ar katru dienu, es vairs nespēju neko... Nav spēka piecelties, saķemmēt matus, nav spēka elpot. Smoku un nevaru paelpot “, stāsta Laima.
Nu jau 2 mēnešus Laima ir piesaistīta gultai, ratiņkrēslam un skābekļa aparātam. Pēc konsultācijas ar Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītāju un kardiologu Andri Skridi tika nolemts konsultēties Tartu Universitātes slimnīcā. 16. februāri viņa devās uz konsultāciju, taču pēc veiktajām pārbaudēm viņas stāvoklis izrādījās tik kritisks, ka viņu paturēja slimnīcā, baidoties, ka līdz mājām viņa var neizdzīvot. Viņai tika nozīmēta steidzama plaušu transplantācija. Plaušu transplantācija un pēcoperācijas aprūpes izmaksas ir 80 000 eiro. Plaušu transplantācija nav valsts apmaksāta.
“Šobrīd apzinos, ka mans stāvoklis ir ļoti nopietns. Ārsti saka - kritisks. Pēdējo nedēļu laikā, šķiet, ar vienu soli esmu bijusi jau tur, no kurienes neatgriežas. Man ir bail - aizmigt un nepamosties, man ir bail no lielās operācijas - plaušu transplantācijas, kaut zinu, ka tā ir man vienīgā iespēja uz dzīvi. Izmantot ikviena cilvēka tiesības - dzīvot. Man ir ļoti grūti lūgt. Esmu radusi dot, nevis ņemt. Bet šobrīd ir tā, ka varu vairs tikai lūgt. Zinu, ka tā ir milzīga summa, mums nekad tādas naudas nav bijis, bet tik ļoti gribas dzīvot, elpot un sagaidīt jaunu dienu. Ir atkal atgriezusies cerība dzīvot. Tāpat kā citi es gribu sveikt katru jaunu dienu, es gribu redzēt, kā saplaukst manas stādītās puķes un ļoti gribu sagaidīt mazbērnus”, atklāj Laima un lūdz līdzcilvēku palīdzību plaušu transplantācijas apmaksai.
Palīdzēsim Laimai!
Sirsnīgs paldies visiem ziedotājiem!