2016.03.29 16:42
14. martā Madonas kultūras namā norisinājās Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016. - 2023. gadam publiskā apspriešana.
Lai arī pirms apspriešanas sanāksmes par attīstību plānu bija notikušas visās trīs lielākajās novada skolās, arī šoreiz no klātesošajiem apmēram simts cilvēkiem vairums bija pilsētas skolu pedagogi.
Apspriešanas sākumā Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne prezentēja novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016. - 2023. gadam pirmo redakciju, aicinot klātesošos izteikt veidokļus, diskutēt, kā labāk izdarīt un kā labāk apgūt Eiropas fondu finansējumu. Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters savā uzrunā uzsvēra, ka, neieguldot finansējumu skolās, Madonas novads atpaliks no kaimiņu novadiem skolu konkurētspējas ziņā un aicināja izsvērt emocijas starp iespējamo materiālo nodrošinājumu iespējami labākai mācību videi.
Jautājumu un viedokļu sadaļā vairākkārt tika norādīts uz mazo kvadratūru pašareizējā ģimnāzijas ēkā, uzsverot, ka reformas rezultātā daļai skolēnu mācību apstākļi tiks uzlaboti, kurpretī lielākajai daļai - pasliktināti. Uz to S.Seržāne atbildēja, ka ģimnāzijas telpas ir nevis nepiemērotas, bet gan nepietiekamas un tas jau būs konkrētās skolas vadības kompetencē, kur un ko izvietot.
Lielākie reformas oponenti sanāksmē bija Madonas 2. vidusskolas pārstāvji. Skolas direktors Valentīns Rakstiņš izteica vairākus pretargumentus sagatavotajam plānam, norādot, ka plānā uzrādītā datu bāze un demogrāfiskie rādītāji jāskata vispusīgi, proti, pašlaik dzimušo bērnu skaits Madonā pieaug un tas nozīmē, ka nākotnē skolēnu skaits nevis samazināsies, bet gan pieaugs. Iestādes vadītājs uzsvēra, ka neredz iecerētās reformas ekonomisko pamatotību, jo šobrīd Madonas 1. un 2. vidusskola ir novada "lētākās" skolas, kur izmaksas uz vienu skolēnu ir viszemākās. Direktors pauda uzskatu, ka valsts ģimnāzijas apstākļi ir jāuzlabo citādos veidos, piemēram, pārbūvējot skolas vajadzībām pašvaldības īpašumā iegādāto bijušo tipogrāfijas ēku. A. Ceļapīters norādīja, ka minētās ēkas pārbūve būtu neracionāla, jo ja izglītības iestāžu ēkas ir ergonomiski sakārtotas, tad tipogrāfijas ēka nav ne siltināta, ne tajā veikti citi uzlabojumi.
Trīs stundu garumā neiztika arī bez emocionāli nokaitētām vārdu pārmaiņām, it īpaši par skolu mācību rezultātiem un pedagogu kvalifikāciju novada skolās, tāpēc vairākkārt klātesošie aicināja saglabāt savstarpēju cieņu un nestrīdēties savā starpā.
Lai arī sabiedriskā apspriešana tika izziņota par visa novada izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, 14. martā visa uzmanība tika veltīta tikai pilsētas skolu tīklam. No mazākumā esošajiem pagastu skolu pedagogiem izteicās vien Praulienas pamatskolas skolotāja Ērika Pomere, cita starpā aicinot tos pilsētniekus, kam Madonā ir par "biezu", doties uz Praulienas, Kusas vai citām lauku skolām, kur vietas ir pārpārēm.
Sanāksmes nobeigumā Madonas 1. vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Marģeris Smudzis klātesošos iepazīstināja ar Somijas un Gulbenes pieredzi izglītības jomā.
Neformālas diskusijas izvērtās arī vēl krietnu brīdi pēc sanāksmes beigām.
Šobrīd iecerēts, ka par Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu 2016. - 2023. gadam deputāti balsos 31. marta domes sēdē.
Dz. Stradiņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste.