Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madona.lv/lat/k-notikumi?fu=read&id=5204
16.septembrī "Tikšanās pie Adinas Ķirškalnes Draudzības akmens"
2015.09.15 09:44
Aicinām visus mūsu pilsētas un apkārtnes seniorus 16.septembrī pulksten 12.00 uz pirmo sarīkojumu Madonas muzejā cikla „Dzīves un mākslas krāsās” jaunajā sezonā! Dzejas dienās, protams, runāsim par literatūru - Adinas Ķirškalnes darbību 1940.gadu pirmajā pusē. Ne visiem bija iespēja aizbraukt viņas 100. dzimšanas dienā uz kapsētu Vecpiebalgā vai piedalīties pārgājienā uz dzīves vietu „Salās” Lazdonas Muižas ezera galā.
1942.gada septembrī Vecpiebalgas skolotāja Adina
Ķirškalne saņēma Latviešu brīvprātīgo organizāciju galvenās komitejas
pateicību – apliecinājumu, ka viņa „ir pildījusi savu pienākumu pret
latviešu brīvprātīgajiem cīnītājiem un viņu piederīgiem, lai Tēvija
varētu dzīvot saules mūžu”. Adina pati kādreiz teica, ka tas viņai
atsūtīts par darbiņiem „Daugavas Vanagos”. Tikai no 1942.gada maija līdz
augustam vien viņai bija 9 publikācijas - galvenokārt tēlojumi it kā
karavīram adresētu vēstuļu formā ar parakstiem A.Vidzemniece, Ganu
meita, Puķu zirņu sējēja.
Strādājot ar A.Ķirškalnes arhīva
materiāliem, manu uzmanību šovasar vēlreiz piesaistīja 1942.-1944.gada
rokraksti ar zīmuli uz iedzeltenām, vairākkārt locītām papīra lapām un
avīzes. Tās ir pozitīvi ievirzītas miniatūras un tēlojumi par dzīvi un
darbiem lauku sētā, noskaņās līdzīgi ir turpat ievietotie viņas dzejoļi
un stāsti (pseidonīmi arī Vasaraudze, Eglāju Mārcis, A.Vidzemniece un
Maija Madara).
Pārsteidz valodas krāšņums, salīdzinājumu
bagātība, jūtama līdzība ar Ilzes Kalnāres darbiem. Tās pašas kara laikā
nozīmīgās patriotiskās un liriskās noskaņas, bagātā valoda. Jāpiemin,
ka 1939.gada Vasarsvētkos divdesmitgadīgā dzejniece Ilze, paklausot
Vecpiebalgas meiteņu un puišu uzaicinājumam, tur ciemojās (I.Kalnāres
stāsts „Brežģa kalnā”, 1940), vēlāk abas sievietes periodiski apmainījās
vēstulēm. Liekas, ka A.Ķirškalne vairāk piedomājusi par vārdu izvēli,
teikumu noslīpēšanu, jo viņu nesaistīja termiņi un solījumi, nebija tā
kā dažkārt I.Kalnārei, kad jādod iespiest garāka stāsta sākums, bet
beigas vēl nav uzrakstītas. Jūsmīgu pacēlumu, kas mijas ar rezignētām
pārdomām, atrodam arī citu toreizējo jauniešu daiļradē.
Ganu
meitas vēstulēs minēts šķautnainais pelēcis ganību malā, kam viņa dod
Draudzības akmens vārdu. Pie tā tiksimies arī mēs, lai atcerētos
notikumus un noskaņas pirms 70 - 75 gadiem!
Foto: Adina Ķirškalne uz Draudzības akmens pie Vecpiebalgas Jaunģibuļiem 1950.gadu sākumā.
Informāciju sagatavoja: Madonas muzeja literatūras sektora vadītāja Dace Zvirzgdiņa.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāles 16.septembrī pulksten 12.
Ieeja: bez maksas.
Informāciju iesūtīja: Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde.
Tālr.: 64823844.
Mob. tālr.: 00 371 29418187.
Ievietoja:
Inga Araja