Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=5116
2015.08.11 10:12
Nometnes laikā ikvienam dalībniekam tika dota iespēja iejusties vides pētnieku lomā, pētot Bolēnu avotu, Aronas upi, „Strautnieku” piemājas dīķi un Baltijas jūru. Pētījumu laikā tika ņemti ūdens paraugi, mērīts ūdenstilpņu dziļums, platums, garums, ūdens temperatūra, izpētīti gan ūdenī, gan pie ūdens dzīvojošie dzīvnieki un augošie augi. Iegūtie rezultāti tika analizēti, salīdzināti, izvērtēti.
Liels pārbaudījums bija trešdien, kad jaunie pētnieki devās pārgājienā gar jūru no Vītrupes līdz Veczemju klintīm. Lai gan pārgājiena maršruts bija tikai 5,5 km, tas nevedās tik viegli. Mums tik ierasto smilšaino pludmali klāja gan lieli, gan mazi akmeņi. Ūdenī akmeņi bija tik ļoti slideni, ka daži neuzmanīgākie piedzīvoja arī slapjus kritienus. Savukārt gar krastu vietām nācās pārvietoties no akmens uz akmeni. Pārsteigums visiem bija lielais daudzums atrasto medūzu. Kad gala mērķis bija sasniegts, tad varēja baudīt ūdenspriekus un tautas bumbas spēli. Par nokļūšanu līdz jūrai gribam teikt lielu paldies uzņēmumam „Asigne” un tās vadītājam Aivaram Kapaklim, kas nodrošināja ar transportu.
Nometnes kulminācija bija ceturtdienas vakars, kad visi dalībnieki aktīvi gatavojās ūdens mošķu ballītei. No dabas materiāliem tika gatavoti dekori ballītes vietai, tika veidoti tērpi, kā arī gatavoti ballītes našķi – pica, saldie groziņi un saldējuma kokteilis. Vakara gaitā notika tērpu skate, bet ballītes noslēgumā visi devās nakts stafetē uz mežu, kur veica dažādus bailīgus, bet arī jautrus uzdevumus.
Nometnes noslēgumā uz pasākumu tika aicināti vecāki. Nelielajā priekšnesumā, muzicējot ar akmeņiem, dziedot, dejojot, bērni vecākiem atklāja nedēļas laikā piedzīvoto. Vislielāko sajūsmu gan bērniem, gan vecākiem sagādāja improvizācijas par un ap ūdeni. Starp citu, nometnes laikā tika improvizēts arī angļu valodā. Tāpat vecāki tika izaicināti uz tautas bumbas maču, jāatzīst, vecāki izrādījās spēcīgāki.
Nolaižot nometnes karogu, apskaujoties uz atvadām, daudzi atzina, ka nometnē pavadītais laiks ir paskrējis tik ātri un šķirties ir mazliet skumīgi, tomēr vienmēr ir cerība...cerība tikties atkal...cerība tikties nākamgad...