2013.09.24 17:27
Pirms 25 gadiem – 1988. gada 28. septembrī - Madonā notiek Latvijas Tautas Frontes Madonas rajona nodaļas dibināšanas konference. Pirms tam, 15. septembrī, Madonas rajona kultūras namā notiek Tautas frontes grupas iniciatoru sanāksme. Aicinājuma projektu rajona iedzīvotājiem izstrādā Jānis Simsons. Vēl agrāk, 17. aprīlī, Madonas muzeja izstāžu zālēs pasākumā „Ekoloģija un kultūra” piedalās novadnieks, žurnāla „Skola un Ģimene” atbildīgais sekretārs Dainis Īvāns un stāsta par ekoloģisko stāvokli republikā. Muzeja pēcpusdienā izskan arī viņa teiktais, ka Igaunijā organizējas Tautas fronte un ka tādu vajadzētu veidot arī Latvijā.
Atskatam uz to laiku piedāvājam hroniku par Atmodas laika notikumiem Latvijā un Madonā.
Fotogrāfiju autors pagaidām nezināms:
Latvijas Tautas frontei – 25
Notikumu hronika Latvijā un Madonā
1987. gads
14. jūnijs“Helsinki 86” organizētā ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1941. gada Latvijas pilsoņu deportācijas upuru piemiņai
23. augusts Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanas gadadienai veltīts mītiņš pie Brīvības pieminekļa. Milicija piekauj un arestē demonstrantus
18. novembris Baltijas kara apgabala karaspēks aplenc Brīvības pieminekli, lai nepieļautu ziedu nolikšanu un citas akcijas
1988.gads
23. martsRakstnieku savienība izveido Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju. Priekšsēdētājs J.Stradiņš, vietnieki A.Dripe, A.Līce
25. marts Pirmo reizi ar varas iestāžu atļauju Brāļu kapos tiek pieminēti deportācijas upuri un pie Mātes tēla tiek nolikti ziedi. Milicija apsargā Brīvības pieminekli, kur ziedu nolikšana aizliegta.
17. aprīlis Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs M. Kazakova ielā 10a, notiek muzeja svētdienas tematiska pēcpusdiena „Ekoloģija un kultūra”. No muzeja zinātniski izglītojošā darba uzskaites lapas (aizpildījusi muzeja speciāliste Z. Apsīte) : „Pasākumu vada muzeja direktore Elza Rudenāja. Runā novadnieks, žurnāla „Skola un Ģimene” atbildīgais sekretārs Dainis Īvāns, pastāstot par ekoloģisko stāvokli republikā. Pasākumā piedalās koklētāja Maija Cālīte ar latviešu tautas dziesmām un melodijām. D. Īvāns atbild uz pasākuma apmeklētāju jautājumiem”.
Pasākumā piedalījās 234cilvēki.
Muzeja speciāliste B. Balode atceras, ka D. Īvāns šajā pasākumā minēja, ka Igaunijā organizējas Tautas fronte un ka tādu vajadzētu veidot arī Latvijā.
1. un 2. jūnijs Rīgā notiek Latvijas PSR rakstnieku savienības paplašinātais plēnums. Sabiedrība ietekmīgais politologs Mavriks Vulfsons pirmo reizi pēckara Latvijas vēsturē paziņo, ka 1940.gada notikumi bija nevis sociālistiskā revolūcija, bet PSRS veikta okupācija.
Izskan Viktora Avotiņa aicinājums veidot Latvijas Tautas fronti
14. jūnijs Notiek padomju režīma atļautais deportācijas upuru piemiņas mītiņš pie Politiskās izglītības nama
23. augusts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek rīkota manifestācija pret Molotova – Rībentropa paktu
15. septembris Madonas rajona Kultūras namā notiek TF grupas iniciatoru sanāksme. Aicinājuma projektu rajona iedzīvotājiem izstrādā Jānis Simsons
28. septembrisLTF Madonas rajona nodaļas dibināšanas konference. Tiek izvirzīti delegāti uz LTF dibināšanas kongresu
7. oktobris Rīgā, Mežaparkā, notiek tautas manifestācija „Par tiesisku valsti” ar sarkanbaltsarkaniem karogiem, kurā piedalās ap 120 000 cilvēku.
7. oktobris Iznāk laikraksta „Atmoda” 1. numurs
8.- 9. oktobris Latvijas Tautas frontes 1. kongress Rīgā.
Par LTF priekšsēdētāju ievēlēts Dainis Īvāns.
13. oktobris Madonas rajona Tautas frontes domes sēdes protokols Nr. 1 vēsta, ka sēdē piedalās 41 domes loceklis, rajona partijas komitejas pirmais sekretārs Jānis Vanags, laikraksta „Lauku Avīze” redaktors Voldemārs Krustiņš.
Sēdes priekšsēdētājs Ž. Bezmers, sekretāre A. Cīrule.
Dienas kārtībā 5 jautājumi, valdē ievēlēti speciālisti, kas pārstāvēs atsevišķas tautsaimniecības nozares: Normunds Broks, Jānis Simsons, Edvīns Kļaviņš, Gunārs Ozols, Visvaldis Lācis, Aldis Stienis, Žanis Bezmers, Velta Miķelsone, Alberts Cimanovskis, Dainis Āriņš
OktobrisLTF Madonas nodaļā 1817 tautfrontieši
RudensNotiek pieminekļa „Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919 – 1920” sakopšanas talkaLisaskalna kapsētā
11. novembris Rīgas pils Svētā Gara tornī Ē. Valters un A. Bels paceļ nacionālo karogu
18. novembris Pasākums pie Madonas kultūras nama, virs kura uzvijas sarkanbaltsarkanais karogs
13. decembris Notiek Latvijas tautu forums
21. decembrisJānis Simsons piekrīt izvirzīt savu kandidatūru LTF rajona 2. konferencei redaktora amatam
1989.gads
7. - 8. janvārisInterfrontes nodibināšanās (kā pretstats LTF)
11. janvāris No LTF Madonas rajona nodaļas valdes sēdes protokola: „Vispatīkamākais moments – šodien 11.01. plkst. 17:15 tika pacelts virs Madonas rajona kultūras nama sarkanbaltsarkanais karogs mūžīgā plīvošanā (pēc rajona izpildkomitejas sēdes lēmuma)
12. janvāris LTF Madonas rajona nodaļas 2. konference
Par LTF Madonas nodaļas priekšsēdētāju ievēl Žani Bezmeru, par vietniekiem Normundu Broku un Māri Grīnblatu
Janvāris Ar nosaukumu „Lauktehnika” iznāk pirmais LTF Madonas nodaļas biļetens. Ja ticētu rakstītajam – „Nodots salikšanai 9.01.88”, „plakāts latviešu valodā, Madona, 1988”. Tajā publicēts Madonas ražošanas apvienības „Lauktehnika” pārvaldnieka Ž. Bezmera „Pārskata ziņojums LTF Madonas rajona nodaļas 2. konferencei 12. janvārī, Māra Grīnblata raksts „Par LTF Madonas nodaļas politiskās un ideoloģiskās komisijas nepieciešamību un darba perspektīvām”.
No „Lauktehnikas” izdevumā publicētā Ž. Bezmera pārskata ziņojums LTF Madonas rajona nodaļas 2.konferencei 1989. gada 12. janvārī „: „Tā līdz šim brīdim mūsu Madonā vēl neplīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Par to prasa madonieši. Par to prasa rajona iedzīvotāji. Un nožēlu par mums izsaka kaimiņu rajona iedzīvotāji. Taču tas savukārt arī apliecina, ar kādiem konservatīviem spēkiem jāsaduras rajona LTF dalībniekiem. Par karogu tika iesniegts iesniegums Madonas pilsētas izpildkomitejā vairākkārt jau pagājušajā gadā. Pēc likuma pilsētas saimniekiem ir tiesības izlemt, kurā vietā un kad karogam jāplīvo. Taču, liekas, baidoties no atbildības, šis dokuments tiek virzīts uz rajona izpildkomiteju. Tā vecā stagnācijas garā notiek sarakstīšanās pēc principa, ka tik kaut kas nenotiek. Un tiešām arī nenotiek”.
12. marts Pirmā plašā tautas manifestācija Daugavmalā, kurā piedalās ap 200 000 cilvēku
26. marts Tautas deputātu vēlēšanas PSRS Tautas deputātu kongresam
26. aprīlisMadonā, stacijas laukumā, notiek akcija „Sarkofāgs” – pret atomelektrostaciju būvi Baltijā
6. maijsSāk iznākt LTF Madonas nodaļas informatīvais biļetens „Madonas Atmoda”; redaktors Jānis Simsons raksta: „Bet mūsu „Madonas Atmoda” ilgi neiznāca tādēļ, ka arvien kāds, instrukciju spiests, nevarēja vai negribēja uzņemties atbildību par šo izdevumu. Madonas tipogrāfija sūtīja mūs uz cenzūru, cenzūra uz CK. Šī atrunāšanās bija ilgstoša, neskaidra un nenoteikta, ka netīk par to vairs runāt. (...) Cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi. Tad cīnīsimies, lai to īstenotu, lai konstitūcija kalpotu tautai, lai likums kalpotu tautai. Lai mūsu augstākās Padomes kongress veidotu mehānismu, kas liegtu zemiskajam un trulajam tikt pie varas. (...) Kaut mums ļautu atklāti izteikt savas rūpes, centienus, lai mēs visi attīrītos no nolemtības, apātijas, skatītu rītdienu tīru, cerīgu un noteiktu. Arī vienaldzība un klusēšana var vērsties par nodevību”
13. un 14. maijs Pirmā Baltijas asambleja Tallinā, kuru organizē Igaunijas un Latvijas Tautas frontes un Lietuvas kustība „Sajūdis".
Madonu pārstāv Žanis Bezmers, Visvaldis Lācis un Māris Grīnblats
31.maijs LTF Valdes aicinājums sākt cīņu par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu
10. jūnijsNotiek vēsturiskā LTF Domes sēde „Par neatkarīgu Latviju”
17. jūnijsNakts aizsegā šis datums kļūst par Jāņa Simsona nāves dienu
17. jūnijs „Madonas Atmodas” redaktora Jāņa Simsona nāves dienā iznāk informatīvā biļetena 3. numurs ar redaktora ievadrakstu „Domāt patstāvīgi”, kurā lasām arī rindas: „Mani var saukt par naivu savā atklātībā. Bet es ticu, ka sirdsapziņa uzvarēs šaubas, melus un viltu”.
17. jūnijsNotiek LTF un LNNK rīkotaisTautas saiets Madonas estrādē ar aptuveni trijiem tūkstošiem klātesošo. Piedalās Dainis Īvāns, Eduards Berklavs, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis
23. jūnijs „Madonas Atmoda” publicē atvadu vārdus Jānim Simsonam
Normunds Broks: „Ja mēs akadēmiķi Saharovu dēvējam par krievu tautas sirdsapziņu, tad Madonas rajonā – Jānis Simsons bija mūsu sirdsapziņa.”
[Žanis Bezmers]: „Šī drausmīgā Sistēma pastāv laikā un telpā. (..) Kamēr tās enerģija bija liela, arī pretdarbības iznīcināšana bija brutālāka un smagāka. Deportācijas un nometnes, kangari un nodevības, absurdas idejas pārākums pār vispārcilvēcisko. Spīdzināšana un iznīcināšana. Bet sistēmai visbīstamākais ir garaspēks. Un garaspēku vajaga iznīcināt. Garaspēks jāsadala. (..) domu ierāmē cenzūras likumos. Šīs metodes nokauj jebkuru cilvēka iniciatīvu un ideju.”
Inese: „Ir cilvēki, ar kuru domām, acīm, vārdiem, jā, darbiem var dejot, kuri pieļauj un dod smalkāku saskari. Sirds tiem ir krāsaina zeme, vēl varbūt svētbilde tā ir. Bet manī tā paliek tik ļoti, tik vienkārši – neaizmirstule.”
Māris Grīnblats: „„Vai patiesi tieši tagad?”, es sev klusi vaicāju. „tieši tagad, kad viss tikai sākas, kad viss labākais mums vēl tikai priekšā?” Es vaicāju sev pavisam klusi, jo pārāk labi zinu atbildi. Diemžēl esmu jua pieradis, ka pie mums gandrīz vai viss ir iespējams, it īpaši ļaunais. Es reti brīnos. Tā nu tas ir.”
O. Treknā: „No šī patiesā cilvēka acīm varēja nolasīt mokas, kādas viņam sagādāja staigāšana uz jauno, cēlo ēku Madonā. Tās iekšienē ir tukšums, nekā no tā, ko cilvēki redz no ārienes. Ko dod parketi un labi iekārtotas telpas, ja nav saticības, ja kauns teikt cilvēkiem, ka es te strādāju. Kam gan vēl vajadzētu notikt, lai kaut nedaudz iedegtos vainas apziņa?!”
E. Rudenāja: „Ir izmisuma sajūta. Drūzmējas virkne neatrisinātu „kā” un „kāpēc”? Atbildes nebūs. Vienīgais mierinājums ir atziņa, ka pasaulē nekas nezūd.”
J. R.: „Ticu, ka Jāņa Simsona balss palīdzējusi nokļūt tuvāk lielajam brīvības ceļam tiem, kuri vēl laužas pa taciņām, nenomaldīties tiem, kuri jau gāja blakus. Viņš nenomaldījās. Palika savā vietā kā piemiņas zīme...”
Sarmīte: „Un varbūt tas arī it pats svarīgākais un vērtīgākais, ja kāds cilvēks – skolotājs – daļu no sevis ir atstājis savos audzēkņos, ja Skolotāja domas un darbi ir bijuši kādam ceļa rādītājs, lai arī tikai pašā ceļa sākumā – bet tieši TĀ un ne cita ceļa sākumā”.
Varakļānu TDP deputāti un TF biedri, kā arī Bruno Podiņš: „Jāni, pateicoties Jūsu mākslinieka rokām, 1987. gadā atdzima Varakļānu pilsētas vēsturiskais ģerbonis. Tas bija liels Varakļānu ieguvums, sagaidot 60. gadadienu, kopš pilsētas tiesību piešķiršanas”.
V. Miķelsone: „Baismi tagad domāt, ka kopējā apcirknī vairs Tavi domu graudi nebirs, baismi apzināties, ka Atmodas ceļa pašā sākumā Tavējam pienācis gals”.
26. jūnijs „Čikāgas piecīšu” koncerts Mežaparkā
28. jūlijsLPSR Augstākā padome pieņem „Deklarāciju par Latvijas PSR suverenitāti”, pasludinot, ka Latvijas PSR attīstība notiek reālas valstiskas suverenitātes apstākļos šās suverenitātes valstiski tiesiskajā un starptautiski tiesiskajā izpratnē”. Pasludina Latvijas PSR likumdošanas prioritāti pār PSRS likumdošanu
1. augustsMadonas nodaļas tautfrontiešu skaits - 3813
Ērgļu nodaļa pastāv atsevišķi, skaits – 460 cilvēki
11. augustsIndrānu ciema Liedeskrogā notiek mītiņš, kas veltīts Latvijas – Krievijas Miera līguma 69. gadskārtai un Kārļa Ulmaņa piemiņas akmens iesvētīšanai
12. augusts Baltijas asambleja - maz zināma tikšanās Cēsu apkaimē, kurā piedalījās E.Savisārs (Igaunijas Tautas fronte), D.Īvāns (Latvijas Tautas fronte), V.Lansberģis (Lietuvas tautas kustība „Sajūdis"), kurā apspriež akcijas „Baltijas ceļš” organizēšanu.
Madonas muzeja izstāžu zālēs no š.g. 18. oktobra līdz 8.decembrim būs iespēja ieraudzīt unikālu materiālu – šīs sēdes protokola pierakstus
23. augusts Baltijas ceļš - ļaužu dzīvā ķēde maršrutā Tallina- Rīga- Viļņa.
26. augusts PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums “Baltijas ceļa” sakarā
31. augusts Rīgā notiek Baltijas padomes paplašinātā sēde. Tajā tika pieņemti divi dokumenti – Aicinājums Padomju Savienības tautām un Aicinājums pasaules tautām un valdībām
4.septembris „Atmoda” publicē sēru vēsti: „Dziļās sērās paziņojam, ka 26. augustā pēc ilgstošas agonijas pēkšņi ņēmušas galu CK autoritātes atliekas – mūsu gadsimta prāts, gods un sirdsapziņa. Biedru grupa”
23. septembrisLTF Madonas rajona nodaļas 3. konference Sauleskalna kultūras namā
7.-8. oktobris Notiek LTF 2.kongress, kas izvēlas kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi
22. novembrisPie Dzelzavas kultūras nama tiek iesvētīts un pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Atjaunots (no jauna uzcelts) 1939. gadā 17. septembrī atklātais piemineklis „Par tēvu zemi kritušiem”
4. decembris No LTF Madonas nodaļas valdes sēdes: Ir signāls no koordinācijas centriem, ka Lubānas, Varakļānu tautfrontieši vēlas atdalīties un veidot patstāvīgas nodaļas
10. decembris Vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanās LTF gūst pārliecinošu uzvaru.
1990.gads
27. janvāris Iznāk pirmais „Madonas Atmodas” numurs bez pirmskontroles /cenzūras/. Paliek pēckontrole – Galvenās literatūras pārvaldes darbinieki caurskata iznākušos numurus un iepazīstas ar materiālu saturu
15. februārisLPSR AP Deklarācija par Latvijas valstisko neatkarību
26. februāris LTF Madonas nodaļas valdes sēdē nolemts ieteikt atbalstīt šādus Latvijas PSR Augstākās Padomes kandidātus: E. Berklavu (Madona) J. Gavaru (Cesvaine), V. Šteinu (Ērgļi); Varakļānu vēlēšanu apgabalā abi izvirzītie deputāti ir LTF biedri – I. Ķemzāns un P. Krūgaļaužs
18. marts Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas
22.-24. marts LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa (Rolands Rikards, Romans Apsītis, Vilnis Eglājs, Andrejs Krastiņš, Tālavs Jundzis un Aivars Endziņš) sāk gatavot Neatkarības deklarāciju
25.marts Sāpju diena. Gājiens un piemiņas brīdis Meža kapos pie Zemes mātes pieminekļa
25.marts Tiek atklāta atjaunotā Kārlim Ulmanim veltītā piemiņas plāksne pie bijušās Lubānas pilsētas skolas
9. aprīlis Madonā, Stacijas laukumā notiek Latvijas Atdzimšanas partijas Madonas nodaļas organizēts mītiņš, pieminot Gruzijas notikumus un solidarizējoties ar lietuviešiem viņu cīņā par neatkarību
4. maijs Latvijas PSR Augstākā padome pieņem Neatkarības deklarāciju. Sākas pāreja uz valstiskās neatkarības atjaunošanu
24. maijs Pēc domes vēlēšanām valdē darbojas Māris Grīnblats, Gunvaldis Tarvids, Alberts Cimanovskis, Biruta Cecerāne, Arvīds Apfelbaums, Normunds Broks, Māris Stašāns, Roberts Ruduss, Indulis Zvirgzdiņš, Gunārs Kalniņš, Jānis Lejiņš, Leons Varslavāns
28. augusts Madonas estrādē notiek mītiņš sakarā ar 51. gadadienu, kopš noslēgts Molotova – Rībentropa pakts par 3 Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā
1991.gads
4. janvārisNotiek pikets pie Madonas rajona izpildkomitejas pirms tikšanās ar Latvijas Republikas Augstākās padomes frakcijas „Līdztiesība” vadītāju S. Dīmani
13.janvāris Asiņainie notikumi Viļņā. Masu mītiņš Rīgā. Barikāžu nedējas (13.- 25.janvāris) sākums Rīgā
3.marts Iedzīvotāju aptauja (faktiski referendums) par Latvijas neatkarību
17.marts Vissavienības referenduma par PSRS saglabāšanu pilnīga izgāšanās Latvijā
19.augusts PSRS sākas valsts apvērsums ar mērķi gāzt prezidentu M. Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu. Ārkārtas stāvoklis visā valstī
20. augusts Rīgā aktivizējas OMON un Padomju armijas desanta darbība, pa ielām pārvietojas bruņutransportieri, gaisā riņķo helikopteri
21.augusts Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem konstitucionālu aktu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru atjauno Latvijas Republikas neatkarību
21. augusta vakarā PSRS militārās vienības atkāpjas no ieņemtajiem objektiem
22. augusts Islande kā pirmā valsts pasaulē atzīst Latvijas Republikas neatkarību
23. augusts Krievijas prezidents B. Jeļcins paraksta dekrētu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu. LR Augstākā Padome pieņem lēmumu apturēt valsts apvērsumam atbalstu izteikušo sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbību, tai skaitā LKP un LĻKJS
23. augusts Latvijas, Lietuva un Igaunija apvienojas protesta akcijā „Liesmojošais Baltijas ceļš”
29. augusts LR AP pieņem lēmumu par PSRS Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas