2013.05.29 17:32
Ar svinīgu piemiņas brīdi 29.maijā Liezeres pagastā atklāja atjaunotu piemiņas vietu trim Liezeres kultūras darbiniekiem, kuru ieguldījums ir nozīmīgs ne tikai mūsu novada, bet visas Latvijas mērogā – pēc daudzu gadu desmitu aizmirstības ir sakopta un atklāta piemiņas vieta vācu mācītājam Johanam Punšelim, kā arī Pēterim un Eiženam Inzelbergiem. Klātesot novada kultūras jomas ļaudīm, pagasta vadībai, Liezeres pamatskolas audzēkņiem un skolotājiem, kā arī pagasta draudzes pārstāvjiem, skolotājs, kultūrvēsturnieks, diriģents un viens no idejas iniciatoriem Jānis Bērziņš uzsvēra brīža nozīmīgumu, norādot, ka ir nolīdzināts parāds vīriem, kuru līdzdalība ir nenovērtējama Dziesmu svētku kustības rītausmā.
Liezeres draudzes mācītājs, pieaicinot Pēteri Inzelbergu, jau 1853.gadā nodibināja pirmo daudzbalsīgi dziedošo kori Latvijā, bet viņa sastādīto korāļgrāmatu vēlāk par paraugu latviešu tautas dziesmu apdarēs izmantoja Jānis Cimze. Vēlāk latviešu koru dziedāšanas kustībā iesaistījās arī Pētera Inzelberga dēls Eižens Inzelbergs.
Piemiņas vietu atjaunoja, pateicoties daudzu darbīgu un atsaucīgu ļaužu sadarbībai. Darbu koordinatore, Liezeres pamatskolas skolotāja Mārīte Fiļova ir tā, kura vērsās pagasta pārvaldē ar aicinājumu uzsākt vietas sakopšanas darbus. Finansējums tika piešķirts gan no pagasta, gan novada līdzekļiem.
Ceļš uz Dziesmu svētkiem Liezeres pusē nu ir bagātinājies ar vēl vienu svētīgu un labi paveiktu darbu. Rūpi par piemiņas vietas turpmāku uzturēšanu ir apņēmušies veikt Liezeres pamatskolas jaunie mazpulcēni.
Lai ieceres realizētos, nepietiek ar sapņošanu vien. Vajadzīga komanda, palīgi. Komanda izveidojās kā četrstūris – skolotājs, diriģents Liezēres un visa Madonas novada kordziedāšanas tradīciju izpētnieks, grāmatu autors Jānis Bērziņa kungs. Bez viņa ierosmes nebūtu tapis piemiņas akmens Eiženam Ilzenbergam. Madonas novada kultūras dzīves vadītājs Jānis Kļaviņa kungs. Arī viņa iniciatīva piemiņas vietas veidošanā, akmens pasūtināšana meistariem, kā arī uzstādīšanas organizēšana pelnījusi lielu paldies. Ideju atbalstīja un materiālo atbalstu naudas izteiksmē no budžeta atvēlēja pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sirmais. Praktisko darbu uzņēmās skolotāja seniore Mārīte Fiļova.
Piemiņas vieta tapa, pateicoties daudzajiem palīgiem. Lūk, viņi. Uzņēmējs Dzintars Daļeckis Vecpiebalgā. Piemiņas akmens veidotāji Madonā. Akmens uzstādītāji MDM 0 85 darbinieki. Pagasta praktiskās saimniecības dzīves vadītājs Edvīns Birķis ar strādniekiem Jāni Lēģeri un Aivaru Strodu piegādāja materiālus. Kapu apmalītes un plāksnes no Edgaram Celmiņam piederošas ražotnes „Tirguskalnā”(Liezērē). Sirsnīgi strādāja plaša profila traktorists Dzintars Naudiņš. Talkās aktīvi darbojās Liezēres pamatskolas skolotāji, vienmēr kultūras dzīves degpunktā esošās sieviešu klubiņa „Teiksma”dalībnieces, Ņikifors Miklašonoks (Miks), Liezēres kultūras nama vadītāja Lelde Pieta un visu Pietu ģimene, algotie sabiedrisko darbu veicēji Gunta Celmiņa, Anita Indriksone, Gvido Rullis.
Atklāšanas pasākumā viedus vārdus sacīja un ievētīšanas rituālu veica draudzes mācītājs Guntis Želvis. Vienmēr ieinteresēts kultūras dzīves norisēs ir novadnieks – mūziķis, dzejnieks, mūzikas skolas pedagogs Uldis Deigelis. Muzicēja skolas ansambļa „Draugi”vadītājs Oskars Gailītis. Skolotājas Zanes Imšas vadītais vokālais ansamblis un skolas bērni priecēja ar dvēselisku melodijām. Avansā paldies skolotājai Marutai Gravānei un viņas vadītajiem mazpulcēniem, kas ir apņēmušies rūpēties par piemiņas vietu. Paldies Vidzemes TV un „Staram”, kas šo notikumu uzskatīja par atspoguļošanas vērtu un nenobijās no lietus.
Attēlos – mirkļi no atklāšanas.
Dz. Stradiņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste