2013.01.25 15:51
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību aicina apmeklētājus uz Starptautiskajai mitrāju dienai veltītu pasākumu. Pasākums notiks 1. februārī no plkst. 11.00. līdz 13.00, norises vieta - Saieta laukums 1, Madonas novada pašvaldības 3 stāva zāle.
Pasākuma programma:
Prezentācija „Mitrāji un to nozīme” (E.Tripāne, Dabas aizsardzības pārvalde).
Lubāna mitrāja tūrisma piedāvājums (S.Soma, Madonas novada Tūrisma informācijas centrs).
Konkursa „Mitrāji manām acīm” atklāšana (E.Tripāne, Dabas aizsardzības pārvalde).
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību un Rēzeknes pašvaldību, ūdens tūrisma attīstības centru „Bāka” rīko radošo darbu konkursu „Mitrāji manām acīm”. Konkursa aicināti piedalīties Teiču dabas rezervāta un Lubāna mitrāja apkārtnē - Balvu, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Krustpils, Varakļānu, Rugāju, Rēzeknes, un Viļānu novados esošo skolu audzēkņi. Konkurss tiks izsludināts Starptautiskai mitrāju dienai veltītā pasākumā Madonas novada pašvaldībā 1.februārī un noslēgsies 22.martā - Pasaules ūdens dienā. Konkursa darbi tiks izstādīti ūdens tūrisma attīstības centrā „Bāka” un būs apskatāmi no 22.aprīļa līdz 21.maijam. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par mitrājiem un tajos sastopamām dabas vērtībām, par Teiču purvu un Lubāna mitrāju kā Ramsāres konvencijas vietām, to nozīmi un aizsardzību.
Filma „Teiču purvs”.
Stāsti ”Teiču purvs un Lubāna mitrājs” (D.Vasilevskis, D.Vikšere, Dabas aizsardzības pārvalde).
Starplaikos – mitrājiem veltītas dabas izziņas spēles.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
2. februāris – Starptautiskā mitrāju diena.
2. februārī atzīmē Starptautisko mitrāju dienu. Kas tad ir mitrāji? Ar ko tie izpelnījušies kalendārā ierakstāmu datumu? Pats vārds „mitrājs” vedina uz domu, ka tā varētu būt ar ūdens klātbūtni saistīta vieta.
1971.gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”. Saskaņā ar konvencijas 1. pantu par mitrājiem uzskata vietas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir dabiskas izcelsmes objekti, piemēram, ezeri, upes, strauti, purvi, jūras akvatorija, kuras dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 m, kā arī cilvēka veidoti objekti – dīķi, kanāli, grāvji, ar ūdeni pildīti karjeri un citi veidojumi. Mitrāji ir savdabīgi dabas vērtību glabātāji, tiem ir svarīga loma dabas procesu norisēs un cilvēku dzīvē.
Pasaules nozīmīgākie mitrāji ir dzīves vide ārkārtīgi lielam augu un dzīvnieku sugu skaitam. Dzīvo organismu formas var mainīties no gigantiski lielām līdz mikroskopiski mazām. Cilvēkiem mitrāji sniedz bagātīgas veltes pārtikas, zāļu un kurināmā veidā. Visvairāk pārtikā izmantotās vērtības ir zivis un rīsi.
Mitrāji darbojas arī kā ūdens attīrītāji un tā līmeņa regulētāji.
Lai izceltu atsevišķu mitrāju starptautisko nozīmi, tiem piešķir īpašu statusu, iekļaujot Ramsāres vietu sarakstā. Konvencijā noteikti 9 kritēriji, kas paredz ūdensputnu, zivju un citu mitrāju augu un dzīvnieku sugu eksistences nodrošināšanu. Viens no kritērijiem nosaka, ka mitrājam atsevišķa laika periodā jānodrošina eksistence vismaz 20 000 putniem, cits kritērijs nosaka, ka mitrājam jābūt nozīmīgai zivju nārstošanas vai migrācijas vietai. Lai iegūtu Ramsāres konvencijas vietas statusu, teritorijai jāatbilst vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem.
Līdz 2012.gada beigām konvencijai pievienojušās 163 valstis. Pasaulē noteiktas 2065 Ramsāres vietas, kuru kopējā platība sastāda 197 347 539 ha.
Latvijā mitrāju platības veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Purvi aizņem aptuveni 15 % no Latvijas teritorijas. Par Ramsāres konvencijas dalībvalsti Latvija kļuva 1995. gadā, un pašlaik mūsu zemē ir noteiktas 6 Ramsāres vietas – Kaņiera ezers, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvs, Papes mitrāju komplekss, Ziemeļu purvi un Lubāna mitrāju komplekss. Šo teritoriju kopējā platība sastāda 148 145 ha.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību mitrājiem, liktu apzināties to svarīgo nozīmi dabā un ekonomikā, kā arī draudus, ko nes mitrāju piesārņošana ar neattīrītiem ūdeņiem, pārmērīga resursu ieguve, pārāk liela tūrisma slodze, elektrostaciju būvniecība, ostu padziļināšana, smilšu ieguve upēs un ezeros, mitro pļavu aizaugšana februārī tiek rīkotas izstādes, lekcijas un citi pasākumi.
2013.gadā izvirzīts uzdevums ir atrast saprātīgas mitrāju apsaimniekošanas un ūdens resursu pārvaldīšanas iespējas cilvēku un savvaļas dzīvnieku labā globālā, reģionālā un vietējā mērogā.
Dabas aizsardzības pārvalde Mitrāju dienas ietvaros rīko izstādes un citus informatīvi izglītojošus pasākumus. Aizvadītajos gados dabas izziņas pasākumi notika Rēzeknes, Dagdas, Ludzas, Madonas un Varakļānu novadu izglītības iestādēs. Ar īpaši lielu aizrautību interaktīvo nodarbību laikā skolēni veica ar sava novada mitrāju izzināšanu saistītos uzdevumus. Šogad mitrājiem veltīti pasākumi plānoti dabas izziņas pasākumi vairākās skolās un Rēzeknes novada ūdens tūrisma attīstības centrā „Bāka”.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iepazīt mitrājus un saudzēt to vērtības.
Autore: Irēna Broliša,
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā dabas aizsardzības speciāliste