Novembra trešā nedēļas nogale Madonas novadā saistās ar teātri, jo tieši šajā laikā pēc valsts svētkiem un pirms adventes vainagā iededzam pirmo sveci, tiek organizēta Madonas novada amatierteātru skate. Mūsu novadā pavisam ir 21 amatierteātra kolektīvs un reizi divos gados, kolektīvam ir jāpiedalās amatierteātru skatē. Šogad deviņu amatierteātru sniegumu vērtēja teātra eksperti – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, teātra zinātniece un kritiķe Līga Ulberte un rakstnieks, dramaturgs Jānis Jurkāns.
Skatītājiem bija lieliska iespēja divās dienās skatīt tik dažāda repertuāra izrādes bez ieejas maksas un starpbrīžos baudīt kultūras centra darbinieku sagādāto kafiju vai tēju un saldumus.
Režisori pēc katras izrādes tikās ar teātra ekspertiem, lai uzklausītu viņu vērtējumu, kas pēc tam arī pārvērtās punktos un pakāpēs, kā arī katram kolektīvam tika piešķirts tituls.
Pēc žūrijas vērtējuma divi kolektīvi saņēma augstāko pakāpi un tika rekomendēti dalībai tālāk reģiona skatē un tie ir: Mētrienas tautas nama amatierteātris “Maskarāde”, režisore Anna Anita Amata - Pauls Putniņš “Ar būdu uz baznīcu” – 47 punkti un žūrija viņus uzteica par mūsdienīgu nesenās klasikas interpretāciju. Mani šajā izrādē sajūsmināja galvenās lomas – Mariannas Okolokolakas atveidotāja Inga Broka, kā arī viss aktieru ansamblis kopumā, tik ļoti precīzi izstrādātie personāžu raksturi. Režisorei Annai Anitai Amatai ir izdevies ar Paula Putniņa lugu, kura uzrakstīta 1987. gadā kā komēdija 8 ainās ar diviem starpbrīžiem, uzrunāt šodienas skatītāju divarpus stundās ar vienu starpbrīdi.
Tāpat augsto teātra ekspertu novērtējumu saņēma Cesvaines tautas teātris, režisore Ilze Kraukle, ar Ādolfa Alunāna komēdiju “Draudzes bazārs”, iegūstot 45,5 punktus un atzinību par pārliecinošu un atraktīvu teatralitāti. Man prieks par aktieru degsmi un spēju noturēt labu temporitmu, tik garšīgi izspēlējot savstarpējos dialogus.
Lubānas amatierteātris šogad izvēlējās skatītājus iepazīstināt ar Marikas Pudules – Indānes kriminālkomēdiju “Briksdāles ledājs”, režisore Ilze Kraukle. Šajā sestdienā arī šo izrādi pirmo reizi ieraudzīja lugas autore un bija patiesi sajūsmināta par aktieru sniegumu, izrādes scenogrāfiju, muzikālo noformējumu un izrādi kopumā. Teātra eksperti novērtēja šī kolektīva drosmi risināt sarežģītus cilvēkstāstus.
Vestienas tautas nama amatierteātris “Aušas” skatē piedalījās ar dzejas uzvedumu “Vēstules tālajai zvaigznei”. Pati režisore Agnese Ģērķe iejutās Solveigas lomā un runāja Ārijas Elksnes dzeju, bet Pēra Ginta lomā iejutās Juris Leitāns, atbildēdams uz Solveigas vēstulēm ar Jāņa Grota vārdiem. Teātra ekspertiem patika abu aktieru emocionāli piepildītā dzejas atklāsme. Man patika režisores risinājums uzvedumam, ka Pērs Gints atradās aiz stilizēta loga un skatītāji varēja vērot viņa ēnu, kas iezīmēja to, ka viņi dialogs risinājās attālināti ar vēstuļu starpniecību, bet viņu attiecībām nebija lemts piepildīties klātienē.
Nomināciju “Pārdomāts izrādes vizuālais noformējums” žūrija piešķīra Meirānu tautas nama amatierteātra “Zeltrači” iestudējumam: Harijs Ammers “Augstāko aprindu noslēpumi”- pēc “Ak, šīs kalpones! “ un “Četras dāmas un džokers” motīviem. Režisore Ilona Malahovska bija uzbūrusi omulīgu Pikabijas kundzes dzīvokļa viesistabu, servējot gan skaistu kafijas galdu ar gardām kūkām, gan parūpējoties par laikam atbilstošiem aktieru kostīmiem un rekvizītiem.
Skatītājiem bija iespēja izbaudīt Liezēres pagasta amatierteātra “LiNaTe” sniegumā Monikas Zīles lugu “Sapņu grāmata” režisores Daces Ādamsones interpretācijā. Žūrija uzteica šo kolektīvu par cilvēciski iejūtīgu tēlu un tēmas interpretāciju. Izrāde liek skatītājam aizdomāties par ģimeni, par cilvēku savstarpējām attiecībām, par to, ka neviens cilvēks nav radīts vientulībai un par to, ka daudz kas ir atkarīgs no katra paša rīcības. Viņu izrādē uz skatuves vienoti saspēlējas dažādu paaudžu aktieri, to darot tik ļoti organiski, ne mirkli nepārspīlējot un saglabājot ģimeniski siltu atmosfēru.
Par laikmetīga satura meklējumiem klasiskajā dramaturģijā teātra eksperti uzslavēja Saikavas kultūras nama amatierteātri, kuri skatē piedalījās ar Jāņa Akuratera tautas lugu “Apvienosimies”, kas uzrakstīta 1926. gadā. Režisore Aija Špure meistarīgi bija savijusi mūsdienu partiju solījumus kopā ar lugas tēla, inteliģentā bezdarbnieka no Rīgas Jāņa Kundziņa solījumiem, ko pārliecinoši atveidoja Edgars Gailums. Es priecājos par šī iestudējuma veiksmīgo skatuves scenogrāfisko risinājumu, ko bija veidojis Lauris Frīdvalds un izbaudīju muzikanta Tāļa Karlsona profesionālo sniegumu.
Barkavas kultūras nama amatierteātris “Dzirkstis” skatītājiem piedāvāja Hermaņa Paukša lugu “Vai mana cūka pie jums nav bijusi”. Kolektīva režisore Dace Caune veiksmīgi izvēlējusies tēliem atbilstošus aktierus, kuri no sirds izspēlē lugas autora piedāvātās situācijas, līdz ar to žūrija arī šajā skatuves darbā uzteica aktierus par azartisku spēlesprieku.
Šo skati noslēdza Degumnieku kultūras nama amatierteātris “Cits modelis”. No pārējiem amatiermākslas kolektīviem viņi atšķīrās ar to, ka skatītājiem izrādot skeču programmu “Pasaulīt teic, kur Tu ej(i)”, režisore Iveta Šķēle, to meistarīgi sasaistīja ar pašu veidotiem video stāstiem, iezīmējot savas kopienas aktualitātes. Vienmēr esmu sajūsminājusies par šī kolektīva atraktīvajiem aktieriem, kuri ar lielu aizrautību darbojas uz skatuves dažādos raksturu tēlos un tādēļ žūrijas piešķirtais tituls “Atraisītība un spēlesprieks” ir ļoti pamatots.
Tā divas dienas ar deviņām izrādēm aizritēja nemanot un katrs skatītājs varēja atrast savai gaumei piemērotu izrādi.
Uz tikšanos mūsu novada amatierteātru izrādēs!
Informāciju sagatavoja: Cesvaines un Lubānas amatierteātru režisore Ilze Kraukle