2024.01.22 13:39
No 2023. gada 18. septembra līdz 2023. gada 22. septembrim Madonas novada pašvaldības pārstāvji Nordic – Baltic mobilitātes programmas projekta “Viedas kopienas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai” (“Smart community for sustainable and balanced growth”) ievaros apmeklēja trīs Norvēģijas pašvaldības – Sandefjordu (Sandefjord), Lillestremu (Lillestrøm) un valsts galvaspilsētu Oslo.
Minētā projekta mērķis ir palielināt reģiona globālo konkurētspēju, kā arī veicināt un stiprināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un tīklošanos starp valsts pārvaldes struktūrām visos administratīvajos līmeņos.
Norvēģijā, līdzīgi, kā Latvijā, pēdējos vairāk nekā 10 gadus norit administratīvi teritoriālās reformas process. Valsts, kuru apdzīvo 5,5 miljoni iedzīvotāju, sadalīta 11 apriņķos/rajonos ar 356 vietējām pašvaldībām (komunne). Vienlaikus sabiedrībā un arī lēmējvaras līmenī norit plašas diskusijas par to, vai pašvaldībām, kas savulaik tika apvienotas, dot iespēju atdalīties vai, gluži pretēji, mazināt teritoriāli administratīvo fragmentāciju, veicinot lielāku pašvaldību izveidi. Viena no diskusiju tēmām ir arī jaunu apgabalu izveide. Plānots, ka arī viena no pašvaldībām, kuru apmeklēja Madonas novada pārstāvji – Sandefjorda, varētu kļūt par apriņķi.
Norvēģijas apmeklējuma laikā Madonas novada pārstāvji apmeklēja vairākas pašvaldības un to iestādes, kas nodrošina pakalpojumus vietējo pašvaldību iedzīvotājiem (sports, brīvā laika pavadīšana u.c.). Tikšanās laikā tika nodibināti kontakti ar vietējām pašvaldībām, lai nākotnē varētu turpināties sadarbība arī citās darbības jomās.
Sandefjorda
Sandefjordas pašvaldībā tika plaši pārrunātas tēmas, kas saistītas ar teritorijas un attīstības plānošanu, sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī pašvaldības struktūru darbību. Vēsturiski Sandefjorda ir veidojusies kā vaļu medniecības centrs. Paši norvēģi to dēvē par valsts vaļu medniecības galvaspilsētu un arī reģiona attīstība lielākoties tika balstīta uz šo industriju. 2017. gadā administratīvi teritoriālās reformas procesā Sandefjordai pievienojās divas citas pašvaldības - Andebu un Stokke. Kopējais pašvaldības iedzīvotāju skaits šobrīd ir nepilni 65 000 iedzīvotāju ar nelielu pieauguma tendenci. Sarunās pašvaldības pārstāvji neslēpa, ka reformas sekas joprojām ir izjūtamas, jo apvienotās teritorijas Sandefjordu kā jauno centru līdz galam nav pieņēmušas, taču šī nosacītā “lokālpatriotisma” sekas ar katru gadu mazinās, jo pašvaldības apzinās, ka kopā var izdarīt vairāk un pakalpojumu klāsts, ko saņem komūnas iedzīvotāji, ir plašāks un pieejamāks, kā arī vairāk līdzekļu iespējams ieguldīt teritorijas attīstībā.
Jautājumos, kas saistīti ar teritorijas attīstības plānošanas procesu (lokālplānojumu, detālplānojumu, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju u.c. dokumenti) un sabiedrības iesaisti tajā, Latvijai un Norvēģijai ir ļoti daudz kopīga – atšķirības ir minimālas, kā piemēram, Latvijā pašvaldības plāno ilgākam laika nogrieznim, bet Norvēģijā attīstība tiek plānota mūsu izpratnē īsā un vidējā termiņā.
Ļoti vērtīgs bija vairāku pašvaldībā esošu objektu apmeklējums. Viena no šim vietām bija Sandefjordas sporta komplekss, kas kalpo gan kā brīvā laika pavadīšanas vieta iedzīvotājiem (labiekārtota teritorija pastaigām un piknikiem), gan kā vieta dažādu sporta veidu entuziastiem, gan treniņu vieta individuālajiem sportistiem, kā arī sporta spēļu komandām un izlasēm. Sporta komplekss bez maksas pieejams arī pašvaldības skolu skolēniem. Komplekss katru gadu attīstās. Salīdzinoši nesen tajā atklāts slēgts ledus laukums, kurā trenējas skolēni, daiļslidotāji un hokejisti. Zīmīgi, ka kompleksā sadzīvo gan par publisko finansējumu būvēti objekti, gan privāto investoru sporta būves.
Ievērības cienīgs un ambiciozs objekts ir Hjertnes administratīvā ēka, kurā atrodas pašvaldības administrācijas telpas, kultūras centrs un bibliotēka. Kultūras centrā izvietotas trīs auditorijas un āra amfiteātris, kuros piedāvā koncertus, teātra uzvedumus, operas, kino un citus kultūras pasākumus. Pēdējā no auditorijām, kas tikai šogad uzbūvēta, vēl tiek aprīkota ar modernu akustisko sistēmu. Zīmīgi, ka objektu sāka plānot un būvēt, vēl neiezīmējot skaidru finansējuma avotu, pašvaldības deputātiem paļaujoties uz administrācijas darbiniekiem, ka tie spēs sameklēt nepieciešamo finansējumu ~ 10 miljonus eiro.
Lillestrema
Lillestrema ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas līdzīgi, kā Madona, ir veidojusies līdz ar dzelzceļa attīstību un Lillestremas gadījumā – lidlauka izbūvi. Par vēsturiskā lidlauka, kas savu funkciju pilnībā vairs nepilda, likteni šobrīd tiek diskutēts. Atstāt vai šo teritoriju attīstīt citiem mērķiem. Šī dilemma kopumā ir plašāks stāsts par pašu Lillestremu, kuru, paraugoties kartē, varētu dēvēt par Oslo guļamrajonu, taču dabā cilvēku kustība aktīva ir abos virzienos, jo Lillestrema sevi arvien noteiktāk piesaka kā zinātnes un pētniecības attīstības, augstākās izglītības un augsto tehnoloģiju inovācijas centru, tostarp specializējoties arī kosmosa izpētes tehnoloģiju izstrādē. Ja jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un speciālistu piesaisti mēs esam paraduši domāt kategorijās “ar kādiem atbalsta mehānismiem tos piesaistīt?” tad Lillestremas gadījumā jautājums tiek definēts savādāk - “kurus no uzņēmumiem un speciālistiem mēs izvēlēsimies?”. Šī nav ierasta situācija Norvēģijā. Taču tam līdzi nāk arī virkne problēmu, par ko Madonas pašvaldības pārstāvji pārliecinājās, apskatot pilsētas publisko ārtelpu un runājot ar teritorijas plānošanas speciālistiem. Palielinoties iedzīvotāju plūsmai, nepieciešams būvēt jaunu dzīvojamo fondu, un privātie attīstītāji aktīvi lobē projektus, kas ne vienmēr labi iekļaujas pilsētvidē un piedāvā kvalitatīvu dzīves telpu. Apmeklējot vienu no pilsētas rajoniem, kurā vēl noslēdzas būvdarbi, varējām redzēt ar daudzstāvu apbūvi blīvi apbūvētus zemes gabalus, kā arī mazas koka ēkas, kuras jau tuvākajā laikā paredzēts nojaukt, lai to vietā būvētu augstceltnes vai arī veiktu labiekārtojumu. Ne vienmēr šie risinājumi labi iekļaujas pilsētvidē. Protams, jāņem vērā, ka Lillestrema ir pašvaldība ar ~93 000 iedzīvotāju un 4,5 miljardu eiro budžetu, līdz ar to pašvaldības rīcībā ir resurss, ko novirzīt gan attīstībai, gan veiksmīgāko risinājumu meklēšanai.
Oslo
Oslo pašvaldību savienībā Madonas novada pašvaldības pārstāvji uzklausīja prezentāciju par Norvēģijas vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas darbību, Eiropas politiku un starptautisko darbu. Tika pārrunātas atbildības jomas, mijiedarbība ar pašvaldībām un novadiem, kā arī vietējās un reģionālās attīstības virzieni.
Atziņas:
1. Norvēģijas pašvaldības un valsts kopumā ir identificējusi vienu tēmu, kas caurvija teju katru vietu, kuru Madonas pašvaldības pārstāvji apmeklēja. Šī tēma ir sabiedrības novecošanās. Pastarpināti ar to ir saistīti citi jautājumi:
Pensiju un veselības aprūpes izmaksas. Sabiedrības novecošanās pieprasa palielinātu finansiālu atbalstu pensijām un veselības aprūpei.
Darbaspēka samazināšanās: Novecojošai sabiedrībai ir mazāks darbaspēka potenciāls. Tas ietekmē ekonomiku, radot darbaspēka trūkumu un ievērojamu spiedienu uz darba tirgu.
Sociālās aprūpes izaicinājumi. Novecojošai sabiedrībai nepieciešams vairāk sociālās aprūpes un atbalsta, līdz ar to tas var prasīt lielus resursus un ietekmēt sociālās aprūpes politiku.
Ilgtspējīga pensiju sistēma. Norvēģijai ir jānodrošina, ka pensiju sistēma ir ilgtspējīga un ka nākamās paaudzes ir nodrošinātas finansiāli.
Apmeklējot Norvēģijas pašvaldības, redzējām, kā katra pašvaldība ar tās rīcībā esošajiem resursiem cenšas proaktīvi mazināt sabiedrības novecošanās radīto ietekmi. Viens no virzieniem ir aktīvāka urbanizācijas procesa veicināšana, koncentrējot pilsētās vairāk iedzīvotāju, tādējādi samazinot dažādu pakalpojumu izmaksas un veicinot pakalpojumu pieejamību.
Otrs ceļš ir migrācijas politika, kas nes līdzi riskus, par kuriem tikšanās laikā minēja arī Lillestremas pārstāvji, proti, ne vienmēr migrantiem no citām valstīm izdodas viegli integrēties Norvēģijas sabiedrībā.
2. Sabiedrības līdzdalība un konkrētāk – brīvprātīgo darbs. Lielākā daļa no objektiem, kurus apmeklējām, lielākoties balstās uz brīvprātīgo darbu un iesaisti. Sākot no nelielu savai kopienai paredzētu pasākumu organizēšanas, līdz pat sporta būvju uzturēšanai, kā tas bija vērojams Sandefjordas sporta kompleksā, kur pašvaldība nodrošina sporta infrastruktūru, bet to darbībā lielākā loma ir sporta klubiem un vietējiem entuziastiem. Daļēji plašo iedzīvotāju iesaisti nevalstiskajās organizācijās un brīvprātīgo darbā veicina vietējā kultūra un tradīcijas. Iedzīvotāji izjūt atbildību par savu dzīves telpu arī ārpus sava īpašuma. Taču daļēji tā saistās arī ar pirmo tēmu – sabiedrības novecošanos. Iedzīvotāju skaits, kam nepieciešami dažāda veida, tostarp, sociālās palīdzības pakalpojumi, bet darbinieku, kas tos spētu sniegt, nepietiek.
3. Atšķirīgie attīstības virzieni. Daudzviet pasaulē ir nostiprinājies uzskats par Norvēģiju kā turīgu valsti, kuras labklājību nodrošina dabas resursi, taču līdzīgi, kā Latvijā, arī Norvēģijā ir turīgās un ne tik pārtikušās pašvaldības. Sandefjorda un Lillestrema nav pieskaitāmas trūcīgajām, taču to attīstības virzieni ir atšķirīgi. Ja Sandefjorda tiek minēta, kā paraugs sabiedrības līdzdalības veicināšanā, Lillestremā uz to tiek likts nedaudz mazāks akcents, jo fokusā ir uzņēmējdarbības attīstība un nodrošinājums ar dzīvojamo fondu. Taču kopīgā problēma – sabiedrības novecošanās - ar visām no izrietošajām sekām, saglabājas katrā pašvaldībā jaunas.
4. Attīstība bez ES fondu finansējuma. Šī, iespējams bija viena no pārsteidzošākajām atziņām. Nav noslēpums, ka Norvēģijai, kas nav ES dalībvalsts, kaut arī šis jautājums iekšpolitiskajā dienaskārtībā ik pa laikam tiek aktualizēts, nav iespēja izmantot ES fondu finansējumu. Ir dažas atbalsta programmas pārrobežu sadarbībai, taču šie līdzekļi ir salīdzinoši niecīgi. Norvēģijas pašvaldībās lielākā daļa no projektiem tiek īstenoti izmantojot publisko vai privāto finansējumu. Pašvaldības budžets ir tikai daļa no finansējuma avota, jo finansējums tiek piesaistīts gan no komercbanku grantiem (banku kā arī uzņēmumu mecenātisms ir izplatīta prakse, kas balstīta kultūrā un tradīcijās), gan ir arī veiksmīgi publiskās privātās partnerības projekti, kas Latvijā tikai pamazām tiek praktizēti, gan no privātpersonu ziedojumiem un dāvinājumiem. Atmiņā paliekošs bija kāda atpūtas laukuma apmeklējums Sandefjordā. Laukumu par saviem līdzekļiem ar vietējo aktīvistu palīdzību izveidojis uzņēmējs, kuram pieder zem laukuma ierīkotā autostāvieta. Laukums bez maksas katru dienu ir pieejams ikvienam interesentam. Šādi piemēri bija vairāki. Jāpiebilst, ka Norvēģijā ir noteikts valsts monopols uz azartspēlēm, un ieņēmumi, kas no tām gūti, tiek novirzīti sporta attīstībai, gan būvējot sporta objektus, gan atbalstot sporta organizācijas un individuālos sportistus.
Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs, Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists