2023.12.06 17:01
Madonas novada pašvaldībā ar Jaunatnes starptautiskās programmas aģentūras atbalstu un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam finansējumu tiks īstenots projekts “Kaļam plānus”, kura ietvaros sadarbojoties ar pētnieku Gintu Klāsonu ,laika periodā no 2023.gada 18. septembra līdz 13. oktobrim tika īstenota Madonas novada jauniešu kvantitatīva aptauja. Pētījuma mērķis bija iegūt Madonas novada jauniešu (to, kuri dzīvo, mācās vai strādā pašvaldības teritorijā) statistisku un socioloģisku raksturojumu, lai izvirzītu kvalitatīvus mērķus un uzdevumus Madonas novada Jaunatnes politikas attīstības plānam 2024-2027. gadam.
Jauniešu aptaujas ietvaros anketu aizpildīja kopumā 567 jaunieši, tai skaitā 281 jaunietis, kas dzīvo pilsētās (Madona, Lubāna, Cesvaine), 272 jaunieši, kas dzīvo novada pagastos, un 14 jaunieši, kas dzīvo ārpus novada, bet uzturas šeit ikdienā. Tika pārstāvētas visas jauniešu vecuma grupas (13-25 gadi).
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairākums jauniešu (70%) ir apmierināti ar Madonas novadu kā vietu, kur dzīvot, iegūt izglītību, strādāt un pavadīt brīvo laiku. No jauniešiem, kas bija snieguši kritisku vērtējumu 53% savu vērtējumu pamato ar to, ka novadā nav atpūtas un izklaides vietu, nav brīvā laika iespēju. Otra salīdzinoši biežāk minētā atbilde bijusi – nav darba, nodarbinātības iespēju. To norādījuši 17% no kritiskus vērtējumus paudušajiem.
Lūgti novērtēt savas esošās iespējas Madonas novadā dažādos to aspektos, par lielāko daļu no anketā iekļautajām iespējām jaunieši sniedz pozitīvus vērtējumus. Vispozitīvāk vērtētas iespējas apmeklēt kultūras pasākumus (57% novērtē, ka ir plašas vai pietiekamas iespējas), apmeklēt interesējošos pulciņus (56%), pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm (56%), apmeklēt interesējošos sporta pasākumus (55%), atrast domubiedrus (51%).
Savukārt viskritiskāk vērtētas iespējas atrast darbu (58% novērtē, ka ir mazas vai nav nekādu iespēju), ietekmēt pašvaldības lēmumus (55%), atrast mācību prakses vietas, darbu vasarā (52%), ietekmēt lēmumus savā skolā (49%), iesaistīties tālākizglītībā (42%).
Dati dzīvesvietas aspektā liecina, ka pagastos dzīvojošie jaunieši biežāk nekā pilsētās dzīvojošie apmeklē kultūras pasākumus, jauniešu centrus, nometnes, karjeras izglītības aktivitātes, iesaistās jauniešu projektos. Savukārt pilsētās dzīvojošie biežāk piedalās sporta skolās, tālākizglītībā.
Anketā jaunieši tika lūgti norādīt, kas viņus motivētu vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizācijās, skolēnu pašpārvaldē, jauniešu projektos. Salīdzinoši visbiežāk jaunieši norādījuši uz šādiem iespējamiem faktoriem: plašāka informācija par konkrētām organizācijām (15%), draugu un paziņu iesaistīšanās (15%), stipendijas, samaksa par līdzdalību (14%), jauniešiem interesējošu tēmu aktivitātes (13%). Jāuzsver, ka aptuveni katrs ceturtais jaunietis norādījis, ka viņu neinteresē piedalīties vietējās kopienas aktivitātēs, NVO vai jauniešu organizāciju aktivitātēs
Šoreiz anketā tika iekļauts arī jautājums par mentālo veselību un iegūtie dati nav iepriecinoši. Lūgti norādīt, ar kādām mentālās veselības situācijām saskārušies pēdējo 2 nedēļu laikā, jaunieši visbiežāk norāda uz: pārāk liela slodze mācībās (41%), aizkaitināmība, dusmas (37%), pārāk ilgs datora vai telefona izmantošanas laiks (35%), pārāk ilga sēdēšana sociālajos tīklos (35%), bezmiegs (34%). Aptuveni katrs ceturtais jaunietis norāda, ka ir izjutis nomāktību, depresiju (27%), uzmācīgas domas (27%), vientulību, pamestības sajūtu (24%), trauksmi vai paniku (23%), problēmas ar ēšanu vai svaru (23%). Tikai 17% jaunieši nav norādījuši uz nevienu no anketā minētajām situācijām. Tas liecina par to, ka nepieciešams domāt par atbalsta veidiem jauniešiem.
Paldies visiem jauniešiem, kas aizpildīja anketu un ir iesaistījušies jaunatnes politikas veidošanā.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
