Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madona.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=12086
2022.10.28 16:09
Kaut arī ar nelielu laika nobīdi, šis ir gads, kurā Madonas novads, Varakļānu novads un Vaijes (Weyhe) pašvaldība Vācijā atzīmē savas sadraudzības un ciešās sadarbības 30 gadadienu.
Šovasar Madonā viesojās Vaijes delegācija, savukārt, aizvadītajā nedēļā Madonas un Varakļānu pārstāvji (36 delegācijas dalībnieki) apmeklēja Vaiji. Delegācijas sastāvā bija gan Madonas - Vaijes draudzības biedrības pārstāvji, kuri jau kopš sadraudzības izveides pirmajiem gadiem ir uzturējuši un veicinājuši kontaktus ar Vaiji, gan kultūras jomas pārstāvji, jo vizītes programmas ietvaros tika atklāta Madonas mākslinieku radīto darbu izstāde. Tāpat braucienā devās abu pašvaldību darbinieki, kuri ar kolēģiem pārrunāja turpmākās sadarbības modeli.
Kā jau gadu gaitā ierasts, Latvijas delegācijas dalībniekus uz apmeklējuma laiku uzņēma viesmīlīgās Vaijes ģimenes, kas sekmē ciešāku kontaktu un sadarbības saišu nostiprināšanu. Līdztekus ģimenēs pavadītajam laikam, Vaijes pārstāvji bija sarūpējuši interesantu aktivitāšu un apskates objektu programmu.
Vilshelmshāfenē (Wilhelmshaven) Madonas delegācija apmeklēja muzeju, kas veltīts Vācijas Vatu jūras (Wattenmeer) florai un faunai. Vēlāk, izmantojot bēguma radīto iespēju un spītējot oktobra laika apstākļiem, ikvienam bija iespēja iebrist Vatu jūras dubļos, lai dabā redzētu tajos mītošās dzīvības formas, kas kalpo par barības bāzi daudziem tūkstošiem gājputnu viņu ceļā uz ziemošanas vietām Āfrikā. Vatu jūra ir šaura Ziemeļjūras piekrastes daļa starp Frīzu salām un Dānijas, Vācijas un Nīderlandes piekrasti. 2009. gadā tās Nīderlandes un Vācijas daļa iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Savukārt, Vaijē delegācijas pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt divus nozīmīgus objektus, kuros pēdējos gados ieguldītas lielas investīcijas – jaunuzbūvēto “Kultūršķūni” un renovēto Lēstes (Leeste) skolas ēku.
Š.g. 1. oktobrī atklātais “Kultūršķūnis” sevī apvieno bibliotēkas un brīvā laika pavadīšanas telpu funkciju. Ēkā atrodas gan kafejnīca, gan bibliotēka, gan radošām un fiziskām aktivitātēm pielāgotas telpas. Jau no pirmās dienas bibliotēku aktīvi apmeklē vietējā kopiena, kuru interesē ne tikai grāmatas vai periodika, bet arī kvalitatīvi pavadīts brīvais laiks.
Ēkas būvniecība izmaksāja vairāk nekā 6 miljonus eiro. No tiem tikai nepilns miljons ir pašas pašvaldības finansējums.
Kaut arī atšķirībā no “Kultūršķūņa”, Lēstes skola netika būvēta no jauna, vien renovēta, tās būvdarbiem bija nepieciešams ilgāks laiks un arī ieguldītais finansējums ir mērāms 19 miljonos eiro. Šie līdzekļi ieguldīti skolas, kurā mācās 1200 bērni pārbūvē (neskarot ēkas fasādi), modernos mācību līdzekļos un aprīkojumā. Skolas apskate ļāva arī salīdzināt Vācijas un Latvijas izglītības sistēmu trūkumus un priekšrocības, kā arī ar mācību procesu saistītos jautājumus. Jāpiebilst, ka noslēdzoties pamatskolas posmam (līdz 7. klasei), lielākā daļa skolēnu – aptuveni 2/3 mācības turpina ģimnāzijā, bet pārējie apgūst arodu kādā no profesionālās izglītības iestādēm vai turpina mācības vidusskolā ar vispārizglītojošu mācību programmu.
Programmā tika ieļauta arī nesen pārveidotā pieminekļa apskate Erikshofā (Erichshof). Piemineklis, kas sākotnēji veidots kā monuments 2. pasaules kara upuru piemiņai, laika zoba ietekmē tika demontēts un šobrīd ir kļuvis arī par monumentu, kura vēstījumā akcentēts miers.
21. oktobra pēcpusdienā delegācijas pārstāvjiem bija iespēja piedalīties deviņu Madonas reģiona mākslinieku (Jāņa Seiksta, Valērija Baidas, Maijas Jakovičas, Laimas Bakānes, Danutes Vēzes, Ineses Jakobi, Zanes Beģes-Begges, Elīnas Krupko un Lindas Bakmanes) mākslas darbu izstādes atvēršanā Dienvidvaijes ūdensdzirnavās (Wassermühle Sudweyhe). Izstāde, kuru varēs apmeklēt ikviens mākslas cienītājs un novērtēt mūsu mākslinieku darbus, būs aplūkojama līdz š.g. 18. decembrim.
Vaijes apmeklējuma centrālais notikums bija kopīgais atvadu vakars 21. oktobrī. Tajā sadraudzības pušu pārstāvji uzsvēra, ka par spīti nacionāla un globāla līmeņa grūtībām, kas dominējušas iepriekšējos trīs gados, Vaije, Madona un Varakļāni tomēr beidzot ir spējuši satikties un atzīmēt savas sadraudzības jubilejas gadadienu.
Vaijes birģermeistara vietnieks Jirgens Borhers (Jürgen Borchers), velkot paralēles starp šodienu un vairāk nekā trīsdesmit gadus seniem notikumiem, atzina, ka arī 1990. gada 17. oktobris, kad tika parakstīts sadraudzības līgums starp Vaijes pašvaldību un toreizējo Madonas rajonu, bija pārmaiņu, neziņas un vienlaikus arī cerību laiks.
“Jau kopš sadraudzības pirmajiem gadiem to ir stiprinājuši savstarpēji apmaiņas braucieni un pasākumi. Jomas ir bijušas visdažādākās – braucienos devušies jaunieši, mediķi, kultūras, izglītības, tūrisma un sporta jomas pārstāvji. Vēlos izteikt visdziļāko pateicību ikvienam, kurš ir devis savu ieguldījumu, lai mūsu sadraudzība tiktu piepildīta ar saturu un dzīvību,“ minēja Jirgens Borčers.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, uzrunājot atvadu vakara dalībniekus, atzina, ka Vaijes ietekme uz Madonas reģiona cilvēku dzīvi līdzšinējos gados ir bijusi nenovērtējama.
“Zinu, ka uz cilvēkiem, kuri pagājušā gadsimta 90. gados apmeklēja Vaiji tas atstāja paliekošu iespaidu. Tas ļāva gūt ieskatu citas valsts pašvaldības un cilvēku dzīvēs. Gūt vērtīgu pieredzi. Ir pagājuši 30 gadi. Daudz kas ir mainījies. Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Esam attīstījuši savu valsti un arī Madonas novadu. Taču ir palicis arī kas nemainīgs, un tā ir mūsu draudzība ar Vaiji,” uzvēra Agris Lungevičs.
Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs kā ilgstošās sadarbības noturības būtiskāko iemeslu minēja spēcīgo iedzīvotāju iniciatīvu, veidojot kontaktus ar Vaijes ģimenēm, un pašvaldību ciešās saites. To savās uzrunās atvadu vakarā akcentēja arī abu draudzības biedrību pārstāvji.
Raugoties nākotnē, uzņemot Vaijes delegāciju Madonā, pašvaldību un biedrību pārstāvji pauda redzējumu, ka sadarbībā nepieciešams aktīvāk iesaistīt jauno paaudzi, vienlaikus sadarbību veidot un turpināt gan pašvaldību vadītāju un speciālistu līmenī, smeļoties pieredzi un jaunas zināšanas no draugiem, gan mērķtiecīgi strādājot pie jaunām sporta un kultūras jomas sadarbības formām. Viens no virzieniem, ko būtu iespējams īstenot jau nākamajā gadā, ir kopīgas jauniešu nometnes ar mērķi iepazīt citu valstu kultūru, tradīcijas, paradumus un cilvēkus. Līdzīgas nometnes, apvienojot Madonas novada un tā sadraudzības pašvaldību jauniešus tika rīkotas jau pirms vairākiem gadiem un šo praksi būtu ieteicams turpināt. Viena no praktiskajām ilggadējās sadarbības izpausmēm ir ikgadēji palīdzības sūtījumi ar iekārtām, mēbelēm, u.c., kas nonāk dažādās Madonas novada iestādēs: pašvaldības administrācijas ēkās, skolās, pansionātos un ir ievērojami palīdzējuši aprīkot iestādes un uzlabot to materiāli tehnisko stāvokli. Arī šo sadarbības virzienu plānots turpināt, padarot to mērķētāku. Nākamgad plānota Vaijes delegācijas atbildes vizīte. Madonas reģiona iedzīvotājiem būs iespēja atkārtoti nodemonstrēt mūsu puses viesmīlību, par kuru tik daudz pozitīvu vārdu tika uzklausīts Vācijā.
Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs, Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists