“Mūsu valsti veido stipras ģimenes”- frāze, ko dzirdam valsts amatpersonu intervijās, sarunās un svētku uzrunās. Lai veidotos šādas stipras ģimenes, vajadzīgs atbalsts no pašas valsts - ieraudzīt, sadzirdēt un sniegt nepieciešamo palīdzību īpaši lielajām ģimenēm. Tāpēc īstajā laikā un noteiktā vietā tiek īstenots kāds labs nodoms - dibināt Vidzemes lielo ģimeņu biedrību. Lēmums par biedrības dibināšanu tiek pieņemts 2022.gada 11.maijā, un pēc mēneša 19.jūlijā jau oficiāli tas ir apstiprināts.

Tiekoties ar biedrības dibinātāju un vadītāju Andi Apsīti, kuram ģimenē aug 8 bērni, sarunā viņš atklāj, kāpēc radās nepieciešamība dibināt biedrību. Pirmkārt, vairumā pašvaldību ir izveidojies sociāli negatīvs stereotips par ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk bērnu. Lielās ģimenes ir pabērna lomā, tāpēc nepieciešama juridiska forma, lai veidotu sociālo atbalsta politiku ne tikai trūcīgo, maznodrošināto iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, bet arī daudzbērnu ģimenēm. Lielo ģimeņu vecāki ikdienā lielākoties ir ļoti noslogoti un tāpēc atdalīt brīvo laiku sabiedriskai darbībai ir sarežģīti, tomēr, lai mainītu esošo situāciju, kādam jāapvieno līdzīgi domājošos.

Otrkārt, valsts nacionālās drošības vīzija, kurā ģimene ir sabiedrības balsts, mudināja apvienot spēkus plašāk Vidzemes reģionā.

Ģimenēm vajadzētu aktīvi iesaistīties savās pašvaldībās, lai veicinātu labvēlīgus apstākļus bērnu audzināšanai, būt sociāli atbildīgām un pārstāvēt savus reģionus, kā arī veidot kopējo labumu grozu, uzrunājot uzņēmējus, kas grib redzēt ar lielām un stiprām ģimenēm bagātu valsti, iesaistoties ar vienreizēju vai regulāru atbalstu.

A.Apsītis skaidro, ka šobrīd ir trīs svarīgākās vajadzības, kuras biedrība vēlas aktivizēt vietējās pašvaldībās - prioritāri paredzēt dzīvojamo platību ne tikai jaunajiem speciālistiem un sociālā riska grupām, bet arī lielajām ģimenēm. Bieži daudzbērnu ģimenes tiek pamanītas tikai krīzes brīžos.

Nepieciešamas atlaides ikdienas pirkumiem, komunālajiem pakalpojumiem, izglītībai, kultūras un izklaides pasākumiem. Goda ģimeņu karte 3+ jau daļēji ir izlauzusi ceļu, taču arī pašvaldībām jākļūst par stabiliem un uzticamiem sadarbības partneriem lielajām ģimenēm.

Treškārt, svarīgi ir atbalsta rīki degvielas izmaksu kompensācijai, kā arī lielāku transporta līdzekļu iegādei, sedzot daļu no izmaksām.

Andis Apsītis ir arī Universum mūzikas un māksla vidusskolas direktors un, kā zināms, šajā skolā tiek domāts par to, kā palīdzēt tieši lielajām ģimenēm. Ir izveidoti sociālās palīdzības veikali Vidzemē, kā arī tiek individuāli izskatīti iesniegumi no katras ģimenes, lai saņemtu labu izglītību un mērķtiecīgi sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei. Skolas struktūra sakārtota tā, lai ģimenē visi bērni varētu mācīties vienā vietā no bērnudārza līdz vidusskolai. Skolā ir iespējams apgūt mūziku un mākslu, pēc stundām sagatavot mājasdarbus, lai tas nebūtu jādara mājās, tiek nodrošināts transports dažādiem pasākumiem. Kā saka pats skolas direktors un arī lielas ģimenes tēvs: “Lai vecāks mazāk nopūšas, ka viņam ir liela ģimene, lai vairāk priecīgs un iedrošināts, ka skola ir kā sadarbības partneris.”

Vidzemes lielo ģimeņu biedrībai ir izveidots skaists logo, kā iniciatore ir daudzbērnu ģimenes mamma Ilze Medne. ”Prieks, ka no pašām ģimenēm nāk māksliniecisks skaistums un ierosme”, ar lepnumu sarunu noslēdz A.Apsītis un piebilst, ka lielu atbalstu saņem no Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības, kuru vada Elīna Treija. Šajā apvienībā ir apvienojušās vairākas biedrības, no kurām aktīvākās ir Daugavpilī, Latgalē un Liepājā, tagad arī pievienosies Vidzemē dibinātā biedrība.

Ne visiem ir zināms, kā darbojas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība, kas ir paveikts un kā veidosies sadarbība ar Vidzemes lielo ģimeņu biedrību, tāpēc uz sarunu tika aicināta apvienības vadītāja Elīna Treija, kura labprāt sniedza atbildes uz dažiem jautājumiem.

Pērnā gada nogalē Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība ir nosūtījusi jaunajām pašvaldībām vēstules par sociālo pakalpojumu sniegšanas atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Vai ir saņemtas atbildes no pašvaldībām?

Gandrīz visas pašvaldības ir iesniegušas atbildes pa reģioniem, un tās ir apkopotas mājaslapā www.kustiba3plus.lv. Ukrainas kara dēļ situācija valstī un reģionos varētu mainīties, tāpēc augustā atkārtoti sūtīsim vēstules pašvaldībām par iespējamajām izmaiņām pabalstu sniegšanā, un apkopotā informācija tiks publicēta arī medijos.

Kā apvienība vēlamies plaši pārstāvētu daudzbērnu ģimeņu tīklu visā Latvijā, tāpēc priecājamies par jaundibināto biedrību un iespējamo sadarbību. Mūsu apvienības mērķis uzturēt to dzīvu, stiprināt un vairot iekšējo kapacitāti, redzēt vairāk jaunas ģimenes, saprast reģionālo ģimeņu vajadzības un ātri apkopot atbildes uz dažādiem jautājumiem. Formālais sadarbības modelis ir aicināt iestāties katru daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībā un kļūt par balstiesīgu dalīborganizāciju kopsapulcē, kur lemj centrālos jautājumus. Mums ir svarīgi, lai ģimenes veiktu arī kādus pienākumus, piemēram, maksātu biedru naudu, brīvprātīgi piedalītos dažādos darbos utt.

30 gadu pastāvēšanas laikā veiksmīgs ir bijis 2018.gads, kas simtgades pasākumu ietvaros tika pasludināts par “Goda ģimenes gadu”. Nozīmīgs arī laika periods, kad tika izveidota Demogrāfisko lietu padome, kuras darbība tiek reglamentēta MK noteikumos un kura tiek regulāri sasaukta kopā, lai apspriestu kritiskos demogrāfiskos rādītājus valstī un atbilstoši tiem rīkotos. Ir izveidota sadarbības programma ar Demogrāfisko lietu centru bērnu audzināšanas jautājumos no bērna ieņemšanas brīža līdz pilngadības sasniegšanai, kas jāpilnveido sistēmiski.

Arī pagājušais gads un šis gads ir bijis veiksmīgs svarīgās lietās, kas pavirzītas uz priekšu, proti, sociālā apdrošināšana māmiņu kopšanas atvaļinājumā, kas dod māmiņām iespēju saņemt lielāku pensiju. Izdevās arī panākt, ka daudzbērnu ģimeņu studējošiem bērniem iespēja saņemt stipendiju “Studēt gods” 160 euro apmērā.

Ir iesniegta prasība reģionos atbalstīt bērnu kopšanas atvaļinājumā ieviesto obligātā otrā vecāka kvotu (Latvijā tēviem tie ir 2 mēneši) - palielināt atvaļinājumu par vienu mēnesi, to iesaka darīt arī ES, un tā ir atbalstāma lieta. Jo, kur tēvi aktīvāki un vairāk iesaistās bērnu audzināšanā, tur kuplākas ģimenes.

Kādi būtu novēlējumi un aicinājumi tiem, kas nav lielo ģimeņu statusā?

Valstiskā līmenī jāstrādā pie 3 bērnu politikas - aktīvāk jārunā ar ģimenēm, kurās ir 1-2 bērni, jāstāsta un jāinformē, cik dāsns ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm jau šobrīd valstī un pašvaldībās. Jāmaina stereotipi, kas attur kļūt par daudzbērnu ģimenēm, jāizprot demogrāfiskās krīzes problēmu Latvijā. Pamatā daudzbērnu ģimenēm finansiālais minimums tiek nodrošināts, taču vairāk nepieciešams emocionālais atbalsts un sociālie pakalpojumi.

Aicinu aktīvi uzrunāt visus, kas var stiprināt, atbalstīt un ieklausīties, redzēt, kas notiek blakus, un ar atvērtu sirdi palīdzēt!

Ceram, ka Vidzemes lielo ģimeņu biedrībai izdosies sasniegt visus mērķus un iecerētos uzdevumus, un tā ar lielu ģimeņu skaitu pievienosies apvienībai un būs aktīvs dalībnieks mūsu tīklā!

Pieteikšanās tiem, kas vēlas iesaistīties biedrības darbībā, iepriekš sazinoties ar Andi Apsīti līdz 22.augustam (t.28380104).

Vidzemes lielo ģimeņu biedrība aicina pievienoties!