Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika parāda, ka vairāk CSNg, tostarp ar traģiskākām sekām, notiek tieši vasaras periodā, kad uz ielām un ceļiem ir intensīvāka satiksme. Pieaug auto plūsma, jo satiksmē piedalās arī motocikli, motorolleri, pie stūres sēžas autovadītāji, kuri nebrauc ziemā vai diennakts tumšajā laikā, palielinās velosipēdistu skaits. Šādos apstākļos autovadītājiem uz ceļa jābūt īpaši uzmanīgiem, tomēr labais laiks var mudināt kļūt pārgalvīgiem, braukt drošāk un veikt bīstamākus manevrus. Arī ātrums uz ceļiem vasarā ir lielāks.

Apdzīšana ir viens no visbīstamākajiem manevriem, tas prasa no autovadītāja koncentrēšanos, teicamas braukšanas iemaņas, kā arī perfektu Ceļu satiksmes noteikumu pārzināšanu. Tās laikā automašīna, kuras vadītājs veic manevru, atrodas pretējā braukšanas joslā, tāpēc pastāv liels frontālās sadursmes risks.

Pieņemot lēmumu par apdzīšanu, ir jāizvērtē daudzi aspekti. Nedrīkst apdzīt līkumos un krustojumos, jāpārliecinās, ka uz ceļa neviens neizgriezīsies no kāda blakusceļa. Pretējās kustības joslā nedrīkst atrasties ilgu laiku, tāpēc jābūt arī pārliecinātam par sava auto spējām. Nedrīkst pārāk pietuvoties auto, kuru grasās apdzīt, īpaši ja tas ir autobuss vai kravas auto, jo tas samazina pārredzamību.

Lietus laikā apdzīšanu apgrūtina arī pasliktināta redzamība. Ja ceļa segumā iebrauktas risas, tās lietus laikā piepildās ar ūdeni un apdzenot riskējat dabūt vējstiklā ūdens šalti, kas uz brīdi aizsegs redzamību un ir ļoti bīstami apdzenot.

Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts.

Piemēram, ja palielina braukšanas ātrumu no 70 uz 90 km/h, bremzēšanas ceļa garums palielinās vairāk nekā pusotru reizi. Jāņem vērā, ka, bremzējot uz slapja asfalta, riepu saķeres koeficients samazinās pat divas reizes, un šādos apstākļos, jebkurš šķērslis var kļūt liktenīgs.

Bīstamās situācijās jābremzē ir jebkurā gadījumā, bet manevri ar stūri ir atkarīgi no situācijas. Galvenais ir samazināt ātrumu, jo pat tad, ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, ar to saskarsies mazākā ātrumā. Tomēr autovadītājam ir jābūt gatavam veikt manevru, jo ar bremzēšanu vien var nepietikt.

53 % ceļu valsts ceļu tīklā ir ar grants segumu, un, dodoties ārpus pilsētas, visticamāk, nāksies pa tiem braukt. Sausā laikā putekļi, ko atstāj priekšā braucošais, mazina redzamību, bet lietus laikā grants ceļi kļūst ļoti slideni. Pārvietojoties pa grants ceļiem, ir svarīgi ir ievērot savu joslu un pietiekamu distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli – distance palīdzēs saglabāt redzamību uz putekļaina ceļa un izvairīties no priekšā braucošā auto nejauši uzmestiem akmentiņiem. Savukārt atrašanās savā joslā ļaus droši pārvietoties, jo grants ceļi nereti ir līkumaini, un, pazaudējot savu joslu, var gadīties frontālās sadursmes.

Pa slapju grants ceļu ir jābrauc līdzīgi kā ziemā, lietus laikā grants segums var būt slidens un neprognozējams, jo mitruma dēļ samazinās saķere.

Esot pie stūres, ir pilnībā jākoncentrējas uz auto vadīšanu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Auto vadīšana ir sarežģītu lēmumu pieņemšana īsā laikā, tāpēc autovadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka tas spēj kontrolēt situāciju un automašīnu. Mobilā telefona lietošana, ēšana un pat sarunāšanās ar līdzbraucējiem samazina uzmanību brīdī, kad var būt jāpieņem strauji lēmumi.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Aicinām ievērot drošas braukšanas principus svētku brīvdienās