Joprojām, izvēloties izmitināšanas veidu un vietu, pašvaldībām ir jāņem vērā Ukrainas civiliedzīvotāja vajadzības un jāizvēlas ekonomiski visizdevīgākais primāri sniedzamā atbalsta veids un vieta. Gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotājus brīvprātīgi nav izmitinājusi Latvijas mājsaimniecība, pašvaldībai ir pienākums organizēt Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanu, primāri izvērtējot iespēju to veikt pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās izmitināšanas vietās vai slēgt īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) par mājokļa izīrēšanu. Tomēr, ja iepriekš minētās izmitināšanas iespējas konkrētajā gadījumā nav iespējamas, pašvaldība izvērtēs iespēju personas novirzīt izmitināšanai citās izmitināšanas vietās (piemēram, tūristu mītnēs).

Pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanai var slēgt īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pirms tam veicot cenu aptauju jeb tirgus izpēti, lai atlasītu ekonomiski pamatotāko pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu. Tādā gadījumā pašvaldība maksās privātpersonai (izīrētājam) atlīdzību par mājokļa lietošanu 100% apmērā no pielīgtās īres maksas, kas ietvers visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā komunālos maksājumus, bet ne vairāk kā 400 eiro mēnesī par mājokli.

Tāpat, kā slēdzot īres līgumu ar jebkuru privātpersonu, izīrētājam, ar kuru pašvaldība noslēdz īres līgums par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, ir jāmaksā nodokļi. Attiecīgi izīrētājs var izvēlēties reģistrēt saimniecisko darbību Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) un maksāt 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai nereģistrēt saimniecisko darbību, bet iesniegt VID dzīvokļa īres līgumu un maksāt 10% no bruto ienākumiem par izīrēto dzīvokli.

Pašvaldību un izīrētāju ērtībai Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi tipveida trīspusējā īres līguma paraugu, kas ir pieejams šeit. Ņemot vērā, ka līgums tiks slēgts starp pašvaldību, izīrētāju jeb privātpersonu un Ukrainas civiliedzīvotāju, tuvākajā laikā tas būs pieejams arī ukraiņu valodā.

Vienlaikus atgādinām, ka mājsaimniecības vai to pārstāvošās fiziskās personas, kas bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus līdz 90 dienām. Plašāka informācija par šo atlīdzības veidu pieejama šeit.

Savukārt, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai izmanto citus izmitināšanas veidus - pašvaldības rīcībā esošas izmitināšanas vietas, tūristu mītnes u.c., šos izdevumus valsts segs pašvaldībai 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 eiro/diennaktī par personu.

Gadījumā, ja pašvaldības teritorijā nav pieejamas izmitināšanas vietas, kas atbilst noteiktajām izmaksām, pašvaldība uz laiku, līdz ir pieejamas atbilstošas izmitināšanas vietas, bet ne ilgāk kā uz 7 diennaktīm, var izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus vietās, kuru izmaksas pārsniedz regulējumā noteiktās izmaksas jeb 15 eiro/ diennaktī par personu.

Vienlaikus paredzēts, ka izdevumus pašvaldībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā, valsts segs līdz 2022.gada 30.jūnijam, tādā veidā terminējot pašvaldības iespējas izmantot, piemēram, viesnīcu izmantošanu izmitināšanai.

Valsts, tāpat kā līdz šim, segs pašvaldībām arī izdevumus, kuri tām radušies, nodrošinot Ukrainas civiliedzīvotājiem ēdināšanu, taču šīs izmaksas no 25. maija nedrīkstēs pārsniegt 10 eiro par personu dienā.

Pārskatu par attiecīgajā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem un to apmēru pašvaldībai jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas attiecīgi kompensēs pašvaldībām izdevumus, kas radušies par sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Papildu finansējums minēto pasākumu īstenošanai 7 749 600 eiro apmērā tiks piešķirts no gadskārtējā valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Stājas spēkā izmaiņas atlīdzības piešķiršanā pašvaldībām, organizējot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu