Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madona.lv/lat/atbalsts-ukrainai?fu=read&id=11483
INFORMĀCIJA PAR ATBALSTU UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM
2022.04.04 17:59
Šī gada 5. martā spēkā stājās «Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums». Tas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieku statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļiem. Ukrainas iedzīvotāji var pieteikties atbalsta
saņemšanai
sociālajā dienestā
Ukrainas civiliedzīvotājiem
nepieciešamības gadījumā ir tiesības pašvaldības sociālajā dienestā pēc savas izmitināšanas vietas vai dzīvesvietas lūgt piešķirt šādus
pabalstus:
- GMI pabalstu – 109 eiro pirmajai
personai un 76 eiro katrai nākamajai personai Ukrainas civiliedzīvotāja
mājsaimniecībā mēnesī;
- pabalstu krīzes situācijā – 272 eiro
pilngadīgai personai un 190 eiro par bērnu. Šis pabalsts ir
vienreizējs un var saņemt tikai tad, kad ir sakārtojuši PMLP savu statusu (vīza
vai termiņuzturēšanās atļauja);
- pabalsts atsevišķu izdevumu atmaksai
– atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam, tikai bez
materiālas situācijas izvērtēšanas, tātad bez atbilstības trūcīgas vai
maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;
- cits materiālais atbalsts vai sociālais
pakalpojums atbilstoši personas individuālajām vajadzībām, kas var ietvert pašvaldības
brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus un pakalpojumus atbilstoši pašvaldības
saistošajos noteikumos noteiktajam un bez materiālas situācijas izvērtēšanas;
- mājokļa pabalsts piešķirams, ja noīrēts mājoklis
(noslēdzot īres līgumu).
Pabalstu saņemšanai ir
jāraksta iesniegums; likums paredz, ka materiālā situācija netiek vērtēta, bet
notiek saruna ar katru Ukrainas civiliedzīvotāja ģimeni, ko piefiksē sociālās
situācijas izvērtēšanas anketā, un sociālais dienests pieņem lēmumu par nepieciešamo
atbalstu. Pirmos sešus
kalendāra mēnešus Ukrainas civiliedzīvotāji sociālos pakalpojumus un sociālo
palīdzību varēs saņemt bez materiālās situācijas izvērtēšanas.
Atbalstu «Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām
personām» darbības programmas ietvaros varēs saņemt arī Ukrainas iedzīvotāji. Viena persona trīs mēnešos var
saņemt:
- 2 pārtikas
pakas;
- 1 higiēnas
un saimniecības preču paku;
- 2 papildu
bērnu pārtikas pakas, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem;
- 1 papildu
higiēnas preču paku, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz 2 gadiem;
- 1 paka gadā
ar mācību piederumiem ģimenēm, kurās ir sākumskolas un pamatskolas vecuma
bērni.
Atbalsts
ārkārtas aizbildnim
Ārkārtas aizbildnim par
nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju bez vecāku pavadības aprūpi pienākas
atbalsts:
- Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu
pildīšanu - 171 eiro mēnesī
neatkarīgi no bērnu skaita;
- Pabalsts bērna uzturammēnesī
nedrīkst būt mazāks par:
215 eiro
par bērnu līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai,
258 eiro par bērnu vecumā no
7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai,
- pabalsts apģērba un mīkstā inventāra
(piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei - atbilstoši
pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajam apmēram, kāds noteikts
audžuģimenē ievietotajiem bērniem (var aizvietot, izsniedzot apģērbu, apavus un
citas bērnam nepieciešamas lietas).
Atbalsta saņemšanai ārkārtas aizbildnis iesniedz
rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par
ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Atbalstu izmaksā no šīs pašvaldības budžeta
līdzekļiem. Pašvaldība var lemt par papildu nepieciešamo pakalpojumu
piešķiršanu bērna sociālās situācijas uzlabošanai. Pēc bērna pilngadības
sasniegšanas pašvaldība pabalstu bērna uzturam turpina izmaksāt pašam bērnam
līdz viņa 19 gadu vecuma sasniegšanai. Atbalsta izmaksas pašvaldībai kompensē
valsts.
Nodarbinātības valsts
aģentūra (NVA) palīdzēs
Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast darba iespējas Latvijā
Ukrainas
civiliedzīvotājiem ir tiesības uz nodarbinātību
bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam.
Kādi dokumenti ir nepieciešami?
- Sākumā jānokārto nepieciešamie
dokumenti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai saņemtu
ilgtermiņa vīzu saistībā ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.
Kur meklēt atbalstu darba meklēšanā?
- NVA piedāvā informāciju par
vakancēm, kā arī nodrošina sadarbību ar darba devējiem darba sameklēšanā. NVA
bezmaksas tālrunis Ukrainas civiliedzīvotājiem par nodarbinātības iespējām, NVA
pakalpojumiem, bezdarbnieka statusa iegūšanu - 80 200 206.
Kādu
atbalstu varēs saņemt?
- NVA nodrošina iespēju piedalīties
pasākumos, kas sekmē darbā iekārtošanos, piemēram, karjeras konsultācijas,
informācija par Latvijas darba tirgu, latviešu valodas kursi u.c.
Uzsākot
darba attiecības, NVA izmaksās vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu
vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (500
eiro).
Vai varēs strādāt bez latviešu valodas zināšanām?
- Darba devējam būs atļauts nodarbināt
Ukrainas civiliedzīvotāju bez latviešu valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas
netraucē darba pienākumu pildīšanai. Saziņas nodrošināšana darba pienākumu
izpildei būs devēja atbildība.
Izņēmumi
atsevišķās profesijās
- Ir paredzēti izņēmumi atsevišķām
profesijām, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotāji kā ārstniecības personas varēs
strādāt, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par reglamentēto
profesiju atzīšanu, bet tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista
vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta
iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi varēs strādāt
reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci
gadi. Nodarbināt varēs, ja tiks nodrošināta nepieciešamā saziņa (piemēram, ar
tulka palīdzību).
Tiesisko
regulējumu Ukrainas nepilngadīgo bēgļu atbalstam
nodrošinās
bāriņtiesa
Nepieciešams nodrošināt maksimāli efektīvu un
procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā
vidē Latvijā, bērniem, kas ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības.
1. Ja bērns nav ieradies grupā ar
citiem bērnunama bērniem:
- Ģimene vai
persona, kura ir ieguvusi audžuģimenes, aizbildņa, adoptētāja vai viesģimenes
statusu – var vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu tikt ieceltai par ārkārtas
aizbildni.
- Pēc kara
darbības izbeigšanās bērni tiks atgriezti atpakaļ Ukrainā, kur atbilstoši
Ukrainas normatīvajiem aktiem tiks vērtēta katra bērna situācija un atbilstoši
tai pieņems lēmumus par bērna turpmāko aprūpi. Līdz ar to šo bērnu adopcija
Latvijā ir aizliegta.
2. Ja bērns ieradies Latvijā pie
paziņām, radiem vai draugiem bez saviem vecākiem:
- Pieaugušajam
no ģimenes ir jāvēršas savas pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu par viņa
iecelšanu par bērna ārkārtas aizbildni.
- Bāriņtiesa
vērtēs šo pieaugušo piemērotību, kā arī noskaidros bērna viedokli par ārkārtas
aizbildnības nodibināšanu, ja bērns var to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un
brieduma pakāpi.
3. Ja bērns ieradies Latvijā kopā ar
citu ukraiņu ģimeni, bet bez saviem vecākiem:
- Šai ģimenei
ir jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu tikt ieceltai par ārkārtas aizbildni.
Bāriņtiesa izskata iespēju iecelt bērnam ārkārtas aizbildni no ģimenes locekļu
vidus.
- Bāriņtiesa
veic pārrunas ar potenciālo ārkārtas aizbildni, noskaidrojot visu informāciju
par attiecībām ar konkrēto bērnu, motivāciju un spējām kļūt par ārkārtas
aizbildni. Bāriņtiesa obligāti noskaidro bērna viedokli, ņemot vērā bērna vecumu
un brieduma pakāpi.
4. Ja Latvijā ierodas bērnu grupa no
Ukrainas bērnu nama:
- Bērni tiek
ievietoti aprūpes iestādēs kopā, saglabājot viņu pēdējo drošības balstu –
viņiem zināmus cilvēkus. Bāriņtiesa par bērnu likumisko pārstāvi ieceļ bērnu
aprūpes iestādēs vadītāju.
Ja bērni
ir izteikuši, ka nevēlas tikt šķirti un ievietoti ģimeniskā vidē, tad
bāriņtiesa, ņemot vērā bērnu viedokli, var nevērtēt iespēju bērniem nodibināt
ārkārtas aizbildnību. Bāriņtiesas darbinieks pieņem vienpersonisku
lēmumu divu darbdienu laikā par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.
Pabalsti par bērnu,
kurus piešķir
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)
Valsts sociālos
pabalstus ģimenēm ar
bērniem piešķir tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri kopā ar bērniem uzturas
Latvijā.
1. Bērna piedzimšanas pabalsts - vienreiz izmaksājams pabalsts, kuru var saņemt viens
no vecākiem par katru dzimušo bērnu. Pabalsta apmērs ir 421,17 eiro. Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt bērna
piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijā pēc 2022. gada 24.
februāra.
Pabalstu noteiktās situācijās
piešķir arī tad, ja bērnam iecelts ārkārtas aizbildnis. Tādā gadījumā
pabalstu piešķir, ja ārkārtas aizbildnība ir nodibināta līdz dienai, kad bērns
sasniedz viena gada vecumu un pabalsts jau nav izmaksāts citai personai.
2. Bērna kopšanas pabalsts - piešķir vienam
no bērna vecākiem:
- par bērnu
vecumā līdz pusotram gadam - 171 eiro
mēnesī;
- par bērnu
vecumā no pusotra gada līdz 2 gadiem - 42,69
eiro mēnesī.
Ja ģimenē ir piedzimuši dvīnīši vai
trīnīši, tad papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram par katra nākamā
bērna kopšanu piešķir piemaksu:
- vecākam,
kurš kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz
pusotram gadam – 171 eiro mēnesī par
katru nākamo bērnu;
- vecākam,
kurš kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no
pusotra gada līdz 2 gadiem – 42,69 eiro
mēnesī par katru nākamo bērnu.
3. Ģimenes valsts pabalsts - piešķir vienam no bērna vecākiem:
- par vienu
bērnu – 25 eiro mēnesī;
- par diviem
bērniem – 100 eiro (50 eiro par
katru bērnu) mēnesī;
- par trīs
bērniem – 225 eiro (75 eiro
par katru bērnu) mēnesī;
- par četriem
un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī
par katru bērnu.
Pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no
viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 16 gadu vecumam. Ja bērns pēc 16
gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās
izglītības iestādē, pabalstu turpina izmaksāt līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai,
ja jaunietis nav stājies laulībā.
Ukrainas civiliedzīvotājiem bērna kopšanas pabalstu un
ģimenes valsts pabalstu piešķir un izmaksā par periodu, par kādu
izsniegts uzturēšanās dokuments Latvijā – ilgtermiņa vīza vai
termiņuzturēšanās atļauja, bet ne agrāk kā sākot ar 2022. gada 5. martu.
Bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta
izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru piešķirts pabalsts,
izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Ja otrs bērna
vecāks strādā vai uzturas citā ES vai EEZ valstīs, tiek piemēroti Regulas
883/04 noteikumi.
Lai saņemtu valsts sociālos pabalstus, jāiesniedz
iesniegums VSAA.
Pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kompetence
Ukrainas valstspiederīgo statusi:
- Ja
personai ir derīgs ceļošanas dokuments (UA biometriskā pase vai UA ārzemju
pase, kas izsniegta iepriekš), tiek izsniegta ilgtermiņa VĪZA uz laiku līdz
vienam gadam.
- Ja
personai ir dokuments, bet nav ceļošanai derīgs dokuments (UA ID-karte, UA vecā
iekšzemes pase), tiek piešķirta termiņuzturēšanās atļauja.
- Ja
personai ir tikai pases kopija, tad PMLP veic anketēšanu un virza uz patvērumu
procedūru.
- Ja
persona ir bez dokumentiem un ar ierobežotu rīcībspēju, tad jāvēršas Ukrainas
vēstniecībā, kur identificēs personu un izsniegs A4 formāta dokumentu, ar ko
persona vērsīsies PMLP.
Informāciju
apkopoja: Ilze Fārneste
Madonas novada
Sociālā dienesta vadītāja