Pirmo reizi festivāla vēsturē vairāki klātienes seansi notiks arī RIGA IFF filiālēs ārpus Rīgas, viena no tām - Madonā, kinoteātrī “Vidzeme”. Madoniešiem un Madonas viesiem piedāvājot vienreizēju iespēju skatīt četras aktuālās festivāla filmas, pienācis laiks ar tām iepazīties:

14.oktobrī 19.30 RIGA IFF Atklāšanas vakars ar “Es piedzimu Rosellīni”, režisors Alesandro Rosellīni.

Roberto Rosellīni ir viens no zināmākajiem itāļu režisoriem, neoreālisma autors pēckara gados un kosmopolītas ģimenes patriarhs. Pat pēc nāves viņa magnetizējošā personība turpina mest ēnu uz ģimeni. Viņa vairāku laulību dēļ dzimtas atzaros sastapt gan Holivudas aktrises Ingrīdu Bergmani un Izabellu Rosellīni, indiešu scenāristi, modeļu industrijas darboņus, gan arī itāļu literatūras profesori un vientuļnieku Danholmenas salā. Arī Roberto Rosellīni vecāko mazdēlu Alesandro. Viņam šī filma ir terapeitisks mēģinājums sarunāties ar savu ģimeni un tikt skaidrībā ar dzimtas “lāstu”.

Personiska un pašironiska dokumentālā terapija – skatījums uz “dinastijas nolemtību” un Itālijā, Zviedrijā, ASV, Indijā un Tuvajos Austrumos izkaisīto ģimeni. Filmas režisors un “pacients” vienā personā ir fotogrāfs un izbijušais narkotiku atkarībnieks Alesandro. Viņš savu autsaidera eksistenci dēvē par Rosellīni ģimenes lāstu – kļūt par ģēniju vai samierināties ar atrašanos citu panākumu pavēnī. Viņaprāt, Rosellīni ir ģimenes mitoloģijas hiperbola: glamūrīgi, kaislīgi un nepatiesi.

Reklāmas aģentūras īpašnieki Nina un Marks ar diviem bērniem un žurciņu Zorro ir vidusšķiras standarts. Ģimenei ierodoties Ninas dzimtas mājā Beļģijas piejūrā, viesistabā ir sastāvējies gaiss. Atverot viesistabas logu, noklusētajam, nedzirdētajam un neredzētajam lemts parādīties. Tas sākas ar ielaušanos mājā. Vai tie bija vietējie jaunieši, kuri sociālajos medijos publicē provocējošus video inscenējumus? Vai varbūt Ninas un Marka klienta – labēji noskaņota politiķa – opozicionāru iebiedēšanas izrāde? Un vai ielaušanās epizode kā katalizators ģimenes atsalumam notika tieši tā, kā viņiem šķita?

Visai pamatoti var sacīt, ka itāļu izcelsmes režisora un scenārista Trokera otrā pilnmetrāžas spēlfilma apdzīvo Mihaelam Hanekem raksturīgo nelineārās stāstniecības zonu un atsvešinātās ģimenes pētījumus. Sandensas un Berlīnes kinofestivālos izrādītais darbs pieprasa skatītāja asredzību, izšķirot šīs Hamburgas ģimenes cilvēcisko faktoru – baiļu, fobiju, afektu un dziņu – summu. Pussolis no trillera, skatupunktu sazarotība un notikumu elipses loki radīs Rasjomona efektu – neuzticamību visam uztvertajam. Reklāmistu un vecāku lomās spilgtākie Eiropas kino aktieri – vācietis Marks Vaške un šveiciete Sabīne Timoteo no “Melānijas hronikas” (2016).

20.oktobrī 21.30 “Lietas, ko mēs sakām, un lietas, ko mēs darām”, režisors Emanuels Murē.

Dafnei patīk klausīties citu mīlas stāstus. Šobrīd montāžas režisore ar partneri Fransuā dzīvo lauku château, tur pavadīdama grūtniecības pirmos mēnešus. Rakstnieka brīvdienās ierodas Fransuā brālēns Maksims. Viņš nolemj Dafnei izstāstīt savu attiecību stāstu. Patiesību sakot, tie ir vairāki un ne visi no tiem sākušies veiksmīgi (nemaz nerunājot par to noslēgumu). Arī Dafne turpmāko četru dienu laikā izstāstīs savas mīlas dēkas un attiecību ideālu apkrāpšanu. Tas, ko zina tikai skatītājs: arī Dafnei un Maksimam pašiem tiks piedāvāts attiecību stāsts.

Attiecību “likumību” kinopētnieka Murē neuzticības komēdijā ir vismaz deviņi mīlas apustuļi. Viņu attiecību virāžas, kas šķērso farsa un filozofiskas komēdijas krastus, varētu apskaust gan Ēriks Romērs, gan arī Vudijs Allens. Iekļauta 2020. gada Kannu kinofestivāla “goda sarakstā” un piesaukta kā “momentāna klasika”, filma šķetina divas cilvēces apsēstības: labi izstāstītus stāstus un fatālas, atmiņās nenovalkājamas attiecības. No Šeherezādes un Džovanni Bokačo līdz Rolānam Bartam, nu arī Murē varoņi atminās, izstāsta un rada jaunus stāstus, lai spētu sadzīvot ar to, ka paši sev neuzticas.

Pusaudze ar telefona kameru vilcienā iemūžina mammu, glāsmaini piesaucot viņu par kino zvaigzni. Pēc nesmieklīgiem jokiem par blondīnēm seko nervu lēkmes epizodes un personības dubultošanās: mamma vairs nav tā pati, kas pirms iekāpšanas vilcienā. Ierodoties Stokholmā, 14 gadus vecā meitene cerēja uz dzimšanas dienas plezīru, tomēr mammas psiholoģiskais stāvoklis saasinās. Drīz viņa ir spiesta pavadīt četras vientuļas klaida dienas un naktis pilsētā, domās atgriežoties pie mātes balss.

Pirms 20 gadiem režisore Marija Beka ar savu māti devusies brīvdienās uz Stokholmu un pieredzējusi, kā viņas pašas tuvākais cilvēks ar bipolārajiem traucējumiem kļuvis svešāds. Ar apjomīgo pieredzi dejā, fotogrāfijā, dzejā un dokumentālajā kino skolotā Beka spēlfilmas debiju risina no līdzcilvēka skatupunkta un nepārejamā mātes mīlestības horizonta. Balsis aizkadrā ir dokumentālas – tās pieder pašai Bekas un viņas mātei, kuras aptuveni 500 lappušu medicīniskā vēsture ieausta scenārijā. Abu balsis iemājo arī skatītāja apziņā: kā pasauli pieredz cilvēks, kurš sevi vairs neatpazīst?

Lai festivāla kino seansu apmeklējums būtu atmiņā paliekošāks, pirms katra seansa ievadvārdus teiks Latvijas kino pasaulē labi zināmas personības, kuras tās būs – uzzināsiet, ja apmeklēsiet festivālu.

Biļetes uz seansiem iegādājamas ŠEIT un Madonas kinoteātra "Vidzeme"kasē pirms kino seansa.

Klātienes seansi norisināsies “zaļajā režīmā” (uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas faktu apliecinošu dokumentu). Savukārt tiešsaistē lielāko programmas daļu varēs noskatīties ikviens festivāla viesis no jebkuras vietas Latvijas teritorijā.

RIGA IFF misija ir veidot starptautiski atpazīstamu kino notikumu, kas popularizē Rīgas tēlu, bagātina Ziemeļeiropas reģiona kultūrtelpu un veicina inteliģentas, atvērtas un aktīvas sabiedrības attīstību. Rīgas Starptautiskais kino festivāls ir dibināts 2014. gadā un īsā laikā kļuvis par vienu no vērienīgākajiem kultūras notikumiem Latvijā. Tie ir ikgadēji kino svētki, kas starptautisko kino industriju iepazīstina ar aktuāliem autordarbiem no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm un pašmāju kino skatītāju ar pasaules aktualitātēm. Festivāls sekmē sabiedrības interesi par aktuālajām norisēm mūsdienu kino ainavā un rosina dialogu starp skatītājiem un filmu radītājiem.

”Laikam nav objektīvu robežu, tas ir absolūts, vienlaikus formā un saturā neparedzams. Būtiski ir tas, kā mēs laiku piepildām. Kino var laiku apturēt, palēnināt, nobīdīt, tas var laiku izstāstīt un paskaidrot, bet nekad ne iztukšot. Veltiet 11 oktobra dienas festivāla kino pieredzei – apziņu paplašinošam un prātu uzasinošam piedzīvojumam; kolektīvam vai individuālam – tā ir jūsu izvēle, mēs parūpēsimies par abām,” novēl RIGA IFF vadītāja Liene Treimane.

Šogad festivāla sauklis ir “There is always time.” jeb “Laiks ir vienmēr.” To ataino arī kuratoru izvēles, programmu sadaļās iekļaujot gan darbus, kas meistarīgi virpina pagātnes un nākotnes paviedienus, gan parafrāzes par tagadnes laiku, iespējami notikušo un nākamības vīzijām.

Madonas kinoteātris “VIDZEME” - Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) filiāle