Pirmais pieslēguma punkts platjoslas tīklam Madonas novadā tika izveidots 2016.gadā, bet nu jau elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji novadā iznomājuši vairāk nekā 260km optiskā tīkla trases. Kopumā Vidzemē iznomāti vairāk nekā 1230km optiskā tīkla trases. Madonas novadā platjoslas tīkls kļuvis par pamatu tam, lai novads attīstītu arī savu optisko tīklu, kas nu jau apvieno gan novada, gan pagastu iestādes vienotā sakaru tīklā. Lai saslēgtu visas novada iestādes vienotā tīklā, pašvaldībās izbūvēti 5km optiskā tīkla, bet astoņu organizāciju pieslēgšanai izmantoti bezvadu risinājumi. Katrā no pieslēgtajām iestādēm tiek veikta iekšējā tīkla pārbūve, lai darbiniekiem būtu pieejami patiešām kvalitatīvi sakari.

Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaugusi elektronisko sakaru loma, jo lielākā daļa darba un mācību procesu šobrīd notiek tiešsaistē. Sagaidāms, ka arī turpmāk, darba un mācību videi pārorientējoties uz attālinātu un tiešsaistes režīmu, palielināsies pieprasījums pēc jaudīgiem interneta pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu Latvijas reģionu iedzīvotāju piekļuvi ātram internetam, jau kopš 2012.gada tiek īstenots Platjoslas projekts. Tā noteikumi paredz, ka infrastruktūra ir pieejama tikai elektronisko sakaru komersantiem, kuri to var iznomāt ar vienādiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Savukārt, mājsaimniecības un organizācijas tīklam var pieslēgties, saņemot interneta pakalpojumu no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Novados, kur pieprasījums pēc kvalitatīviem sakaru pakalpojumiem ir bijis no iedzīvotājiem un pašvaldībām, tīkla attīstība paplašinās.

“Pašvaldībām ir būtiska loma platjoslas projekta tālākajā virzībā un sekmīgā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma piesaistē. Tāpēc, Satiksmes ministrija aicina ikvienu pašvaldību izvērtēt savas vajadzības un konsultēties ar ministrijas un LVRTC speciālistiem par tīkla izmantošanas iespējām,” norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Normunds Egle.

“Tīkls tiek būvēts vietās, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nevarētu izbūvēt savu infrastruktūru, jo šāda izbūve būtu finansiāli nerentabla. Pērnais gads praksē uzskatāmi pierādīja, ka sakaru infrastruktūra ir tik pat nozīmīga kā ceļu vai medicīnas iestāžu pieejamība ikvienam, neatkarīgi no dzīves vietas. Stiprinot sakaru infrastruktūru, Latvija veido priekšnosacījumus visu tautsaimniecības jomu digitālās transformācijas tempu kāpināšanai, jo bez stabiliem sakariem nav iespējama ne pakalpojumu, ne darījumu, ne oficiālas saziņas pārnese uz digitālo vidi,” norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Šobrīd operatoriem ir noteikti izdevīgi priekšnosacījumi optiskā tīkla iznomāšanai. 2020. gada vidū tika samazināti tīkla nomas tarifi, kā arī noteikti 67 pagasti, kuros, sniedzot pakalpojumu iedzīvotājiem vismaz 36 mēnešus, operatori var saņemt 30% atlaidi tīkla nomas maksai. Paredzams, ka tarifu izmaiņas veicinās operatoru iespējas piedāvāt pieprasītos interneta pakalpojumus gala lietotājiem.

“Pašreiz gatavojam pamatu valsts digitalizācijas veicināšanai - Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu un Jauno valsts atbalsta programmu, kut būtisks aspekts ir elektronisko sakaru komersantu piesaiste Platjoslas projektā izbūvētā tīkla nomai. Lai minētie dokumenti nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, ir svarīga pašvaldību iesaiste. Tikai kopā mēs varam izstrādāt iespējami optimālāko “pēdējās jūdzes” investīciju modeli,” uzsver Egle.

Lai veicinātu īpaši ātra interneta (ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s) piekļuves pakalpojumu pieejamību savā pašvaldībā un tādējādi kopīgiem spēkiem sasniegtu ES digitālās savienojamības mērķus, 2021. gadā pašvaldībām būs iespēja pieteikt arī savus projektus CEF2 Digitial ietvaros, kur būs iespējas saņemt līdzfinansējumu līdz 75 %. Aktuālākajai informācijai jāseko Eiropas komisijas tīmekļa vietnē.

Interneta pieejamības uzlabošanai Latvija jau kopš 2012. gada piesaista Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Projekta otrajā kārtā, no 2016. gada, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi 39 724 115 euro un papildus 2 550 000 eiro apmērā ir piešķirti "vidējās jūdzes" tīklu izbūvei, lai mazinātu elektronisko sakaru komersantiem veicamās investīcijas, nodrošinot pieslēgumus, ar pastāvīgu, no lietotāju skaita neatkarīgu datu pārraides ātrumu virs 30 megabitiem sekundē (Mbit/s).

Madonas novads - viens no aktīvākajiem platjoslas optiskā tīkla izmantotājiem valstī!