2021.02.23 15:52
Ar iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstu arī 2020./2021.mācību gadā Lazdonas pamatskola turpina paplašināt skolēnu redzesloku, veido mācību procesu aizraujošāku, attālinātā mācību laikā, tiek izmantotas digitālas iespējas, iepazīstot Latvijas vēstures un kultūras norises.
Ar iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstu Lazdonas pamatskola izmantoja biedrības “Kinopunkts” piedāvāto iespēju noskatīties latviešu filmu programmu. Skolēni noskatījās:
Animācijas filma “Mans mīļākais karš” satur informatīvi bagātu vēstījumu par dzīvi padomju Latvijā 70.-80. gados līdz pat Baltijas ceļam, kas apliecināja triju tautu vienotās brīvības alkas un piepildīja dzīvi ar jauniem mērķiem un jaunu saturu; filma izstāsta par liekulības pilno padomju realitāti aukstā kara apstākļos divos gadu desmitos pirms neatkarības atgūšanas.
Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku. Filmas pamatjautājums – cik liela nozīme ir katra cilvēka atbildībai, drosmei un ticībai – ir svarīgs gan pagātnē, gan šobrīd, gan Latvijā, gan citur pasaulē. Bērnības atmiņās balstīts dokumentāls stāsts par Latviju no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku.
Skolēni atzīst, ka skatoties informatīvu vai izglītojošu materiālu video formātā ir vieglāk izprast seno laiku dzīvi un notikumus. Daudzi bērni atzina, ka labāk izpratuši dzīvi padomju Latvijā 70.-80. gados, pēc filmas noskatīšanās.
Atspoguļojot attiecīgā laikmeta multikulturālo vidi Latvijas austrumos, filma pamatā uzņemta latgaliešu valodā, brīžiem ieskanoties arī latviešu, krievu un vācu valodai. Skolēniem padziļinās izpratne par dzīvi multikulturālā vidē, nepieciešamību mācīties svešvalodas, lai labāk saprastos ar cilvēkiem.
Vēsturiska drāma ar romantikas un ironijas pieskārieniem – 30. un 40. gadu mijas Austrumlatvija kā pasaules vēstures sarežģītākā perioda spogulis. Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas Latvijā nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Ulmaņlaikus nomaina skarbi režīmi – vispirms nāk komunisti, tad nacisti… Anša iecerētā ir ebreju meitene Zisele, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trim varām, kas sabradā Anša pilsētu, un divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle.
Skatoties filmu, padziļinājās izpratne par to, kā cilvēka dzīvi var ietekmēt valstī valdošā politiskā vara, cilvēku domāšana, stereotipi, cilvēka prasme pieņemt lēmumus. Skolēni atzīst, ka dzīve tajā laikā nebija viegla, ka nevēlētos piedzīvot līdzīgus notikumus.
Laikā, kad publiski pasākumi nenotiek, tika izmantota iespēja rast prieku Ziemassvētku laikā. 1.-6.klašu skolēniem tika demonstrēta animācijas filmu izlase “Zelta Ziemassvētki”:
Mācību gada 1.semestri sākumskolas skolēni noslēdza skatoties digitālo teātra izrādi “Ziemas māja”. Izrāde stāsta par senseniem laikiem pirms gadiem trīsdesmit pieciem, kad tāltālā zemē aiz augstiem kalniem un tumšiem mežiem pilsētā Ogre dzīvoja mazs zēns vārdā Mārtiņš un viņa vecaistēvs Antons. Mazais Mārtiņš kopā ar vecotēvu iepazīst pasauli, mācās darīt darbus un nedarbus, mīlēt un vērot dabu, saprast tās likumus – mīlestības, dzimšanas, nāves, vasaras un ziemas mūžīgo ciklu. Sirsnīgi un mīļi izrāde runā par visiem zināmām, bet vienlaikus noslēpumainām lietām. Kopā ar vecotēvu mazais Mārtiņš iepazīst pasauli, mācās darīt darbus un nedarbus, mīlēt un vērot dabu, saprast tās likumus – vasaras un ziemas, dzimšanas un nāves mūžīgo ciklu.
Teātra pulciņa audzēkņi vēroja aktiermākslu, skatuves noformējumu, analizēja tērpu atbilstību uzveduma specifikai.
Skolēni atzina, ka mūsdienās ģimenēs pietrūkst pilnvērtīgas paaudžu komunikācijas, senās latviešu tradīcijas tiek turpinātas un koptas tikai nedaudzās ģimenēs. Katram bērnam gribās, lai blakus būtu vecmamma vai vectētiņš, kas nodod dzīves gudrības, ir pacietīgs stāstītājs.