2021.02.23 15:37
No 16. līdz 26.novembrim 10.a klases skolēniem bija iespēja noskatīties neklātienē digitālo Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”. Šī izrāde skatītājus aizveda 102 gadu senā pagātnē. Jā, 1918.gada 18.novembrī, kad mūsu Latvija tika proklamēta. Izrādes aktieri centās atveidot tā laika politiķus gan pēc izskata, gan runas veida un manierēm. Visas izrādes garumā klausītājus pavadīja politiķu uzrunas. Atklājās neparasta izrādes gaita. Skatītājiem tika piedāvāta iespēja pārslēgties uz dažādiem ,,skaņu celiņa pavadoņiem”, kuri komentēja un iepazīstināja ar tā laika notikumiem. Pēc izrādes noskatīšanās 10.a klases skolēni dalījās savos iespaidos par redzēto:
Kēta Juta Kunce: ,,Izrāde patika. Tas bija kaut kas jauns un pirms tam neredzēts. Šādas izrādes gan es nevēlētos skatīties nākotnē, labāk būt klāt un visu redzēt dzīvajā. Es domāju, ka maniem vienaudžiem vajadzētu noskatīties šo izrādi, jo tā ļāva iejusties 1918. gada 18.novembra notikumos. Daudz vieglāk varēja saprast, kā tieši viss notika.”
Arvis Raubiškis: ,,Man ļoti patika tas, ka varēja izvēlēties komentētājus. Katrs no viņiem bija savādāks. Lai gan runāja par vienotu tēmu, katram bija sava pasniegšanas versija. Gribējās noklausīties visus komentārus, taču nācās palikt pie tā, kurš saistīja visvairāk. Maniem vienaudžiem vajadzētu to noskatīties, jo tā ir izglītojoša, un tas ir jauns izrādes veids – ļoti interesants un neierasts.”
Kristaps Ciršs: ,,Es no sirds iesaku noskatīties šo izrādi – īpaši saviem vienaudžiem, jo, pirmkārt, izrāde precīzi atspoguļo vēstures notikumus, kas rada priekšstatu par Latvijas valsts izveidi, otrkārt, izrāde papildina fantāziju, kā ari galvenokārt – interesanta.”
Vika Vogina: ,,Izrāde bija neparasti laba un aiz-raujoša gan sava izpildījuma, gan formāta ziņā. Biju pārsteigta, cik ļoti man patika tas, ka kāds visu izrādes laiku ar mani it kā sarunājas. Uzzināju daudz iepriekš man nezināmu faktu par valsts dibināšanas brīdi, kā arī aizdomājos par dažādiem ikdienā šķietami mazsvarīgiem, tomēr patiesībā nozīmīgiem dzīves aspektiem. Šī bija pirmā digitāla formāta izrāde, kurā piedalījos, tomēr jāsaka, ka mani šis formāts ļoti uzrunāja. Tā šķiet ģeniāla alternatīva klātienes izrādei pasaules šī brīža situācijā. Interesantu šo izrādi padarīja arī blakusefekti: tehniskās kļūdas, personību sadales atgriešana sākumpunktā, kā arī zēna dzīves stāsts, kas vijās cauri visai izrādei. Es noteikti ieteiktu šo izrādi saviem vienaudžiem, jo tā nav standarta teātra izrāde, kas daudziem varētu neiet pie sirds. Tās nestandarta pasniegšanas veids aizraus un ieintriģēs ikvienu mana vecuma jaunieti, pat zēnus, kas parasti ir vislielākie ,,tikai ne teātri” atbalstītāji. Šī izrāde ne tikai izglītos, bet liks aizdomāties arī pašam par sevi un savām izvēlēm, kas spēlē lielu nozīmi nākotnē, kā arī par pasauli sev apkārt.”
Keita Kitija Pakalniņa:,, Man patika izrāde, kaut ko šādu kā digitālā izrāde vēl nebiju nekad redzējusi. Interesants likās pasniegšanas veids, tas ir, izrādes laikā bija iespēja pārslēgties uz citām cilvēku balsīm, kas komentēja izrādi – tās saturu, taču bija arī iespēja klausīties tikai šo 18.novembra uzrunu. Dažreiz šie komentāri traucēja, bet tajā pašā laikā bija kā ‘odziņa’ . Ļoti skaisti un pārliecinoši tika viss attēlots gan no aktieru puses, gan arī no saturiskā viedokļa. Es noteikti ieteiktu šo izrādi noskatīties saviem vienaudžiem, jo katram ir jāzina mūsu valsts vēsture - kā Latvija tika proklamēta un kādi cilvēki bija atbildīgi par mūsu valsts attīstību, jo mēs dzīvojam Latvijā un esam tās patrioti! Svarīgi ir arī tas, ka mēs esam nākošā paaudze, kas ietekmē tālāko Latvijas un pasaules attīstību – mēs esam mūsu nākotnes veidotāji.”
Viedokļus apkopoja Madonas Valsts ģimnāzijas 10.A klases skolniece Diāna Grudule