Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madona.lv/lat/k-notikumi?fu=read&id=10055Jaunas izstādes no muzeja krājuma
2020.10.21 11:11
Madonas muzejs glabā kultūras vērtības, kas aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju ienākšanas Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. Liela daļa dokumentu, priekšmetu un fotogrāfiju ir laikmeta liecinieks par 20.gadsimtu. Arī šoreiz, daudzveidīgais krājuma materiāls devis iespēju muzeja speciālistiem izveidot divas jaunas izstādes: “Madonas kultūras namam – 85” un “Svinīgie tērpi no muzeja krājuma”.
No 16.oktobra līdz 6.decembrim, atzīmējot Madonas Aizsargu nama jeb Kultūras nama ēkas 85 gadu jubileju, aicinām uz izstādi.
Aizsargu nama ēka 20.gadsimta 30.gados tiek uzcelta trīs gados, 1933.gada rudenī uzsāk būvlaukuma iekārtošanas darbus, 1934.gada 17.jūnijā notiek pamatakmens likšanas svinības, bet jau pēc gada 1935.gada 26.oktobrī nams tiek atklāts.
Kāda ir nama nepieciešamības un celtniecības vēsture? Kopš 20.gadsimta sākuma Madonas iedzīvotāji kultūras pasākumus apmeklēja Biržu izglītības biedrības ēkā Avotu ielā (pretī tagadējai policijas ēkai atradās celtne, kas mūsdienās nav saglabājusies). Jaunajai pilsētai ar augošo iedzīvotāju skaitu šāda ēka nebija piemērota, tādēļ 20.gadu otrajā pusē vairākkārt pārrunāta iespēja celt jaunu ēku, vienīgā problēma – līdzekļu trūkums. Līdz 1933.gadā “Jaunakās ziņās” tika izsludināts konkurss uz Aizsargu nama projektu un tam atvēlēja vienu mēnesi. Konkursā tika iesniegtas 14 idejas, no kurām neviena nelikās pietiekoši laba. Madonas aizsargu pulka komandieris Juris Krīgens pauda: “… aizsargu nama projektu sacensības rezultāti izrādījās neapmierinoši, un tad pulka vadība griezās pie arhitekta Vitanda ar uzaicinājumu izstrādāt projektu.”
Arhitekta Vernera Vitanda projekts tiek apstiprināts 1933.gada 23.oktobrī un nama celtniecībai tika atvēlēts 2000 latu vērts zemesgabals Raiņa un Skolas ielas krustojumā. Šī ir viena no tām celtnēm, kuras būvniecībā iesaistījās sabiedrība – ar finansiāliem un arī būvmateriāliem. Piemēram, akmeņi tika vesti no 1918.gadā nodedzinātās Mārcienas muižas.
Otra izstāde, kas veidota pateicoties muzeja krājuma daudzveidībai ir “Svinīgie tērpi no muzeja krājuma”, kas izstāžu zāļu foajē aplūkojama no 21.oktobra līdz 30.decembrim. Izstāde, kas aicina ielūkoties 20.gadismta 30.gadu modē.
“Zelta laikmets” – dendiji un džūdijas steidzās baudīt dzīvi starpkaru periodā, apmeklēt lepnas kafejnīcas, baudīt kafiju, džezu un doties neaizmirstamās pastaigās pa bulvāriem.
Sievietes kļuva pārliecinātākas, vairāk uzdrīkstējās, kļuva vienlīdzīgas ar kungiem – daudzās valstīs sievietes ieguva balstiesības, sāka aktīvāk darboties politikā un sabiedriskajā dzīvē, līdz ar to mainījās mode – apģērbs kļuva brīvāks, ērtāks, bet tikpat elegants. Sievietes nebaidījās nēsāt bikses, nogriezt īsu zēngalviņu un ietonēt dūmakainas acis.
Ne tikai galvaspilsētas dāmas sacentās ar Parīzes modistēm, bet arī dāmas laukos nesnauda un, izmantojot pieejamos austos audumus, prasmes un domu lidojumu, nedomāja atpalikt.
Nododam Jūsu vērtējumam svinīgu pasākumu kleitas, mazas somiņas un greznas rotas. Sajūtiet šī laika atmosfēru! Dzīves baudīšanu, sievišķību uz bezbēdību! Jūsu interesei ir apskatāmas arī modes liecības par citiem gadiem – smalku, gaistošu pūderi no pašas Parīzes, greznu dāmu cepuri, kas lietota pirms vairāk kā gadsimta, pūdernīcu, kas piederējusi fantastiskajai aktrisei, mūsu novadniecei Elvīrai Baldiņai, elegantus kaprona cimdus no 1960. gadiem… Diemžēl apbēdināsim interesentus, kas vēlas apskatīt kungu modes, atstāsim to citai izstādei!
Abas izstādes, kas skatāmas izstāžu zāļu foajē, ir bez maksas.
Uz tikšanos muzejā!
Informāciju sagatvoja: Zane Grīnvalde, MNMM Izglītojošā darba nodaļas vadītāja.
Ievietoja: D.Torstere