2020.10.08 16:01
Jau 2019.gada septembrī Ošupes pagasta jaunieši uzsāka realizēt projektu „Mēs Tev ticam” , projekta nr. 8.3.4.0./16/I/001. Visa gada nogale MFC „13.km” pagāja darbīga. Jau 1. novembrī jaunieši piedalījās sadarbības apmācībās. Šīs aktivitātes iniciatori bija paši jaunieši. Kopā mācījāmies sadarboties, pasniegt savu ideju, kā arī ģenerēt jaunas idejas. Piemēram, dalībnieki, sadaloties komandās, izstrādāja savas biznesa idejas laukos, ko vēlāk prezentēja un pamatoja. Pie mums atkal viesojās kanisterapeite Lana Kunce ar suņiem, kurus nu jau iemīlējuši esam arī mēs. Katra tikšanās reize tiek gaidīta ar nepacietību. Un nav jau tā, ka tiekoties mēs divas stundas no vietas mīļojam suņus. Nē, mēs viņus vedam pastaigāties, barojam, mērām, kopā vingrojam. Paralēli dalībniekiem ir jāpilda dažādi uzdevumi, piemēram, jāatpazīst suņu šķirnes, jāizkrāso suns, no filca jāpagatavo atstarotājs vai magnētiņš suņa formā. Jaunieši mācīja arī suņiem trikus. Katra nodarbība bija pārsteigumiem pilna un radoša. 16. novembris „13.km” bija īpaši gaidīts, jo pie mums viesojās aktrise, modele un menedžere Ieva Florence Vīksne. Kopā veidojām neformālu diskusiju, stāstījumu par mērķu sasniegšanu un motivāciju. Domāju, ka mums izdevās, jo aktrise bija ļoti sirsnīga un atvērta, jaunieši varēja uzdot jautājumus. Spilgtākā frāze, kas man palikusi atmiņā, ir stāsts, ka kādā Rīgas jauniešu auditorijā Ievai Florencei Vīksnei lūdz pateikt, kāda tad ir formula mērķu sasniegšanai un virzībai augšup? Atbilde patiesībā ir gaužām vienkārša: „Talants ir tikai 10 – 20%, pārējais ir darbs, darbs un vēlreiz darbs”. Arī mēs ņemsim to vērā visi un, tiecoties uz saviem mērķiem un sapņiem, pielietosim šo formulu, ne „čīkstingu” un „pīkstingu”!
23. novembris jauniešiem paliks atmiņā ar 15 km garu pārgājienu dabā kopā ar Māri Olti. Jau no rīta tikāmies pie mūsu mīļā „13. km”, lai sēstos autobusā, kas mūs aizvizināja līdz Ērgļu stacijai, kur satikām mūsu gidu un pavadoni dabā M. Olti. Noteikti ļoti harizmātiska un zinoša personība, kas jauniešiem pavisam vienkāršā un saprotamā veidā visa pārgājiena laikā sniedza zināšanas par dabu. Maršruts veda gar Ogres upes krastiem, gājām pa ceļiem, takām, pļavām un mežiem... Pats atbildīgākais uzdevums laikam bija šķērsot Ogres mazās pietekas ar sausām kājām un nokāpt, un uzkāpt stāvajās nogāzēs, kuras man gribētos saukt pat par kraujām. Sākām iet rīta pusē, bet Ērgļu stacijā ieradāmies pēc saulrieta, krēslā. Noguruši, mazliet nosaluši, bet patiešām gandarīti. Katrs no mums saņēma savu mācību, katrs atcerēsies šo notikumu savādāk, caur savām sajūtām. Bet man šķiet, ka mēs atkal saliedējāmies kā komanda, kas palīdzēs mums darīt lielas lietas nākotnē. Dzerot tēju, kakao un cepot desiņas stacijā kopā ar Māra Oltes ģimeni, uzzinām, ka Ērgļos nemaz nav jauniešu centra, un stacija ir kā neoficiāls jauniešu centrs, kur jaunieši mīl pulcēties.
23.decembrī, MFC „13.km” projekta ietvaros norisinājās jauniešu iniciatīvas projekts „Piesaki sevi kulinārijas pasaulē!” , kad kopā ar Gerdu Garo cepām kēksiņus un paši gatavojām burgerus. Līdz šim daudzi Gerdas radītos gardumus bija garšojuši viņas mobilajā virtuvē, kad tā viesojās kādā no pasākumiem vasarā, dažiem tāda izdevība bija gājusi secen, bet darbojušies ar burgeriem jauniešu centrā, vēl nebija nekad! Tā palutinot savas garšas kārpiņas un mazliet padiskutējot par aizvadīto gadu, mēs teicām:” Atā, 2019.! Bija prieks kādu brīdi paceļot kopā ar tevi!”
Spītīgi un neatlaidīgi jaunieši organizēja hokeja spēli un tikšanos ar bijušo Rīgas „Dinamo” hokejistu, pašlaik hokeja kluba „Kurbads” spēlētāju Mārtiņu Cipuli. Pirmo reizi plānoto pasākumu mums nācās atcelt, jo ziema klīrējās un nenāca. Bet 8.februārī notika brīnums (un tā noteikti varu teikt droši) - jo ledus pēc divu dienu sala slidotavā bija! Atkal pierādās sen zināmais, daudziem neticamais fakts, ka, ja kāds ļoti ko vēlas, visa pasaule sadodas rokās , lai sapnis piepildītos.
Pasākuma idejas autori un organizētāji bija Degumnieku jaunieši.
Mērķis šīm aktivitātēm ir palielināt izglītojamo motivāciju turpināt izglītību un veicināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē. Caur darbošanos kopā ar citiem jauniešiem pierādīt, ka viņa iniciatīva ir svarīga un noderīga. Darbam, ko dari, ir jēga un iespēja kaut ko mainīt.
Kopā ar ciemiņu spēlējot hokeju un piedaloties citās aktivitātēs uz ledus, jaunieši noteikti guva pārliecību, ka it viss var būt iespējams, ir tikai jātic. Interesanti, ka arī pats hokejists, mērojot ceļu uz Degumniekiem ,līdz pēdējam mirklim nav īsti ticējis faktam, ka pie mums, ārā pieturoties laikapstākļiem +4c0 grādi, būs ledus.
Noslēgumā M.Cipulis fotografējās ar pasākuma dalībniekiem , kā arī bija iespēja dabūt viņa autogrāfu uz ripas.
11.februārī šī paša projekta ietvaros jaunieši devās uz Rīgu , lai piedalītos uzmanība.lv radošajās darbnīcās. Šeit mēs nekādus meistardarbus neradījām, bet diskutējām par jauniešiem tuvām un svarīgām tēmām, kā, piemēram, sadarbība, apcelšana skolā, savstarpējās attiecības. Kopā ar psiholoģi Līgu Bērziņu jaunieši pavērtēja skolas dzīvi no cita skatu punkta - uzklausīja un kopā analizēja dažādus piemērus no citu skolēnu dzīves.
Pateicoties projektam, mēs varējām iegādāties arī uzvedība.lv veidotās spēles. Šīs gan nebūs spēles uz ātrumu, vai kurš pirmais. Tās liks aizdomāties, analizēt un mācīs, kā pareizāk rīkoties situācijās, kad jaunietis apmulst, kurš tad ir pareizais ceļš. Nāc ciemos, paspēlēsim! Uzvediba.lv birojā mēs dažas spēles jau iemēģinājām. Piemēram, spēlē „Pasaki sev, pasaki citam” katrs saņēma sev komplimentu. Patīkami, ka jaunieši bija tik atvērti un droši izteica savas domas. Paldies Degumnieku pamatskolai un tās kolektīvam, kas palīdzēja, lai šis piedzīvojums varētu īstenoties.
Februārī pie mums viesojās personības attīstības trenere I .Gargurne. Tikāmies gan visi kopā, lai darbotos dažādās aktivitātēs, kad pēc uzdevuma izpildes secinām ,vai mērķis ir sasniegts. Gan arī individuālajās sarunās ar jauniešiem. Ļoti interesants uzdevums bija iztēloties sevi pēc pieciem gadiem. Jaunieši ar azartu līmēja un zīmēja domu kartes, kādi viņi būs, ko būs sasnieguši , ko realizējuši. Diemžēl , jau martā nodarbības pārtraucām un atsākām atkal jūnijā, tad kad Latvijā bija mīkstināti ārkārtas situācijas noteikumi.
Jūnijā ar mums tikās dziesminieks Kārlis Kazāks, kas mums stāstīja par dažādiem dialektiem Latvijā. Ne tikai stāstīja bet arī dziedāja šajos dialektos. Kopā ar muzikantu arī uzdziedājām , mēģinājām saprast no kuras Latvijas daļas esam cēlušies. Interesanti, ka daudzi klātesošie, kas dzīvo Degumniekos nav nemaz paaudžu paaudzēs šeit dzīvojuši. Apzināties savas "saknes” un izzināt savas valsts kultūru ir ļoti nepieciešams savas piederības veidošanai. Jau kopš seniem laikiem cilvēkam ir dabiska vēlme būt piederīgam kādai kopienai vai tautai, tas veido drošības sajūtu.
Jūnija izskaņā pie mums viesojās Gatis Teilis , lai pastāstītu un parādītu kā veidot savu youthpass un radītu pozitīvu tēlu par sevi rakstos. Arī epasta adrese par mums daudz ko pastāsta. Katrs mazākais sasniegums – kursi, konkursi, darba prakse ir svarīgi un to jaunietis jau tagad var ierakstīt savā cv. Reizēm ir jāmāk sevī saskatīt stiprās puses, lai varētu par tām pastāstīt arī citiem, piemēram , nākamajiem darba devējiem.
Drīz sekoja arī tikšanās ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču. Šajā tikšanās reizē jaunieši uzdeva viņam jautājumus par domes darbu, savukārt A. Lungevičs pastāstīja savu redzējumu par jauniešu centriem un to darbību. Kopā tika pat izbraukts ar velosipēdiem , lai domes priekšsēdētājam parādītu Degumniekus pavisam no cita skatu punkta. Priecājamies, ka A.Lungevičs atzinīgi izteicās par mūsu MFC „13.km” darbību.
Šī skaistā „ceļojuma”( projekta „Mēs Tev ticam!”) noslēgumā mūs sagaidīja tikšanās ar aktieri Lauri Dzelzīti. Viņš ļoti savā stāstījumā uzsvēra izglītības nozīmi mūsu dzīvē. Īpaši atmiņā palicis viņa teiktais: „Ja tev nav nekādas izglītības ne augstākās, ne profesionālās tu vispār nedrīksti atvērt muti vaļā un pateikt , ka Latvijā ir slikti. Tev nav tādu tiesību!” Viņš pastāstīja arī savu pieredzi kā no galdnieka kļuvis par aktieri un kā strādājis, lai pabeigtu augstāko izglītību. Katrā ziņā saruna bija motivējoša pārdomas rosinoša. Un vēlreiz jauniešiem bija jāsaprot, ka katrs no mums var tik daudz ir tikai jāvēlas un jāiet darīt!