Olīvija Steindlere, pēc tautības itāliete, ir dzimusi Darmštatē, Vācijā. Nākusi no mūziķu un komponistu ģimenes, Olīvija sāk apgūt vijolspēli jau trīs gadu vecumā. Meitene strauji progresē un drīz vien iestājas Darmštates
Akademie für Tonkunst, sniedzot savu pirmo koncertu 5 gadu vecumā.
Trīs reizes pēc kārtas viņa iegūst balvas Vācijas nacionālajā jauno mūziķu konkursā
Jugend Musiwiert, kas notiek reizi divos gados, ik reizi izpelnoties vienbalsīgu žūrijas atzinību un saņemot balvas par mūsdienu repertuāra izpildīšanu. Tas viņai ir devis iespēju sadarboties ar Sofiju Gubaiduļinu un Alfredu Šnitki Lokenhausas festivāla ietvaros. Vēlāk Olīvija iestājas
Mainheimas Hochschule für Musik Valērija Gradova (D.Oistraha un L.Kogana skolnieks) Junioru klasē, pēc gada iegūstot savu pirmo diplomu.
O.Steindlere uzsāk savu karjeru kā īpaši talantīgs bērns, uzstājoties Eiropas koncertzālēs un iegūstot prestižas balvas:
Palma d’Oro (Sanremo, 1996), konkursā
Premio Viotti 1997 un
Médaille Paganini (1998). Kopš tā laika viņa tiek regulāri ielūgta viesoties pazīstamos mūzikas festivālos.
Iepriekš minētajām atzinībām seko daudzi iegūtie diplomi: Strasbūras konservatorijas diploms vijolspēlē, diploms baroka un kamermūzikā (zelta medaļa) 1994. un 1995.gadā, Kremonas
Accademia Internazionale (Itālija) izpildītājmākslinieces diploms 1997.gadā, Dž.Verdi konservatorijas Milānā augstākais diploms ar vienprātīgu žūrijas atzinību
cum laude 1999.gadā, un Alfrēda Korto Mūzikas augstskolas Parīzē diploms 2002.gadā.
O.Steindlere mācījusies pie tādiem izciliem mūziķiem kā
Franco Gulli, Ivry Gitlis, Salvatore Accardo, Žerārs Pulē un
Jehudi Menuhins, kurš viņu iedrošināja sekot savam instinktam un sirds izvēlētajam ceļam, spēlējot mūziku, kas pašai patīk.
2002. gadā Olīvija dodas savā pirmajā Āzijas turnejā uz Singapūru, kur atskaņo N.Paganīni visus sacerējumus vijolei un ģitārai. Gadu vēlāk viņa no jauna ir ielūgta uzstāties Singapūrā, tikai šoreiz jau kā orķestra soliste, lai atskaņotu Sibēliusa un Paganīni koncertus.
2004.gads ir nozīmīgs ar to, ka māksliniece pirmo reizi viesojas Japānā. Viņas vārds ir uz Tokijas lielāko koncertzāļu afišām.
2004. gada jūnijā specializētais izdevums Classica velta O.Steindlerei īpašu rakstu rubrikā, kas veltīta jaunajiem talantiem.
2005.gadā O.Steindlere piepilda savu sapni, atskaņojot koncertā Dženovā N.Paganīni
24 kaprīzes, muzeja
Museo Casa Paganini atklāšanas ietvaros. Viņa ir pirmā vijolniece sieviete, kurai izdevies to īstenot dzīvajā izpildījumā. Pēc tam viņa šo performanci atkārto Itālijā, Šveicē, Vācijā un savas otrās turnejas Āzijā (Japāna un Singapūra) ietvaros, kā arī divus gadus vēlāk Izraēlā.
2007.gadā mūziķe kļūst par ansambļa
Ensemble Matheus Jean-Christophe Spinosi vadībā dalībnieci, uzstājoties ar to vairākkārtīgi Francijā (
Théâtre des Champs Elysées, Théâtre du Châtelet, Opéra Palais Garnier), Spānijā (Valencija, Oviedo, Valadolida, Granāda, Barcelona, Madride), Krievijā (Sanktpēterburga, Mihailovska teātris), Vācijā (
Dortmundam Brēmene, Hamburga, Minhene un Bādenbādene), Austrijā (
Theater an der Wien, Salzburger Festpiele), Nīderlandē (Konzertgebow Amsterdam), Londonā (
Wigmore Hall, Royal Albert Hall), Kanādā (Kvebekā un Monreālā), kā arī ASV (
Washington Library, Carnegie Hall NY).
2014.gadā Olīvija Steindlere izveido duetu ar klavesīnistu un pianistu Ugo Majo, kurš dzīvo un strādā Parīzē. Dueta repertuārs ir plašs, sākot ar baroka mūziku līdz pat mūsdienu komponistu skaņdarbiem, īpaši pievēršoties vācu un franču romantisma laika mūzikai.