Cesvaines pilij jauna terase

1904. gadā G. V. Baranovska „19. gs. otrās puses arhitektūras enciklopēdija” iepazīstināja ar Cesvaines pili kā 19. gs. otrās puses pasaules arhitektūras sasniegumu (vācu arhitekti Hanss Grīzenbahs, Augusts Georgs Dinklāge).
Gadiem un laikiem ejot  pils savu šarmu un burvību nav zaudējusi, kaut arī ieguvusi dažas jaunas rakstura līnijas.

No 1919. līdz 2002. gada ugunsgrēkam pilī atradās Cesvaines vidusskola un laika gaitā, piemērojot skolas vajadzībām, daudz tika pārbūvēts un zaudēts. No fon Vulfa ēdamzāles, skolas sporta zāles, terases bija saglabājušās tikai lieveņa akmens margas.

Pils ziemeļaustrumu terase savulaik bijusi segta ar jumtu, kuru balstījušas koka kolonnas. Par terases jumta esamību liecina vēsturiski fotoattēli, kā arī jumta pieslēguma nospiedums fasādēs. Saglabājušās arī atsevišķas kādreizējā jumta konstrukcijas koka detaļas. Terases jumtam bijusi ne tikai dekoratīva, bet galvenokārt praktiska nozīme. Tas sargājis lielos ēdamzāles logus no lietusūdeņu nelabvēlīgās iedarbības un aizvadījis tos tālāk prom no ēkas fasādes.
Terasei ir izbūvēts kapara jumtiņš un izveidoti kokgriezumi. Atjaunotās terases koka detaļu apdare ar lineļļas krāsojumu un kapara skārda segums ir analogs oriģinālo pils detaļu apdarei.

Kopš jumta remonta sākuma 2017. gadā Cesvaines pils apmeklētājiem bija pieejama tikai remontdarbu starplaikos. 2019. gadā tika uzsākti vērienīgi Cesvaines pils iekštelpu pārbūves un restaurācijas darbi, kā rezultātā pilī būs daļēja centrālā apkure, labiekārtotas semināru un izstāžu telpas, izbūvēts lifts, atjaunots pagrabs, ko, nu jau pavisam drīz, varēs novērtēt arī pils apmeklētāji. Pils apkārtni un atjaunoto terasi var apskatīt bez ierobežojumiem.

Pārmaiņas ļauj cerēt uz bagātīgu, interesantu, kvalitatīvu pienesumu Madonas novada kultūras dzīvē un piepildītām tūrisma sezonām Cesvainē.