Novembris Madonas muzejā

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja novembra mēneša izstāžu un pasākumu plāns.

Lielās zāles

Līdz 3. decembrim -  Latvija iedvesmo

Izstādes “Latvija iedvesmo” autori ir mākslinieku grupa “Daugava 2019”, kurā darbojas tādi zināmi mākslinieki kā Gunta Brakovska, Kaspars Bērziņš, Ģirts Burvis, Vija Ilze Dzintare, Laine Kainaize, Ieva Muzikante, Tālivaldis Muzikants, Jānis Streičs, Emīls Kristāns Muzikants, Aleksejs Naumovs, Juris Ģērmanis, Ilgvars Zalāns, Svitlana Kislova (Ukraina), Marija Zenkova (Ukraina), Andrijs Kislovs (Ukraina). Latvija ir šo mākslinieku iedvesmas avots, radot darbus dažādās tehnikās – gleznas, metālkalumi, tēlniecība akmenī un bronzā.

Izstādes ietvaros 15.11. plkst. 12.00 tikšanās ar mākslinieku, tēlnieku Ģirtu Burvi, ciklā “Dzīves un mākslas krāsās”

Izstāžu zāles Mazā zāle

Līdz 19. novembrim – Latvijas Valsts ģerbonim 100

Latvijas valsts ģerboņa dzimšanas diena ir 1921. gada 15. jūnijs, kad  Latvijas Satversmes sapulce pieņēma “Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni”. Izstāde, kuras autori ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieki, akcentē ģerboņa idejas attīstību, tā pielietošanu, vienlaicīgi parādot autora profesora Riharda Zariņa devumu Latvijas valsts ģerboņa izveidē un popularizēšanā. Grafiķis profesors Rihards Zariņš (1869–1939) bija ne tikai valsts ģerboņa autors, bet arī viens no redzamākajiem jaunā ģerboņa ieviesējiem dzīvē un popularizētājiem (metāla naudas – santīmi un lati, papīrnauda, pastmarkas, citi vērtspapīri un diplomi ).

Izstādes plašo informatīvo materiālu papildina Madonas muzeja krājuma priekšmeti.

Izstādes ietvaros 14. novembrī paredzēta tikšanās ar vēsturnieku, izstādes autoru Tāli Pumpuriņu.

No 27. novembra - Sports un grācija– Mirdzas Martinsones arhīvs

Izstāde par Mirdzu Bianku Martinsoni (Bērziņa, Turķe, 1916 – 1983) - sportisti, slēpotāju, olimpisko spēļu dalībnieci, meiteni no laikrakstu un žurnālu lappusēm, iedvesmas avotu, žurnālisti, vienu no Gaiziņkalna karnevāla aizsācējām, Ilzes Kalnāres garā stāsta “Sniega Roze” galvenās varones prototipu. M. Martinsone uzskatīja slēpošanu par sievietei vispiemērotāko sporta veidu, jo tur savienojas grācija ar veiklību un eleganci.

Novembrī  - Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija”.

Ekspozīcija “Novada arheoloģija” apmeklētājus iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Ekspozīcijā aplūkojami akmens un kaula rīki, kas vēsta par pašu senāko laiku, bronzas rotaslietas un metāla darbarīki un rotaslietas, senlietas no Madonas apkārtnē esošajām ezermītnēm, kā arī arheoloģiskie priekšmeti no Madonas senkapiem.

Mansardā

Novembrī  – “Zemē iesētās dienas” /J.Gavars/

Nosaukumā skan novadnieka Jāņa Gavara dzejas rinda “Zemē iesētās dienas”. Zemei atdotais laiks un spēks no līduma līšanas un sējas līdz ražai, no zirgu līdz jaudīgai tehnikai, no ceļu būvēšanas un grāvju rakšanas līdz tirgum.

Izstādes pamatu veido stāsti no virtuālās ekspozīcijas “Madonas novada vēsture. 1918. – 1940.” un “Madonas novada vēsture. 1940. – 1990.” un fotogrāfijas, kurās atainota Madonas novada vēsture caur dažādiem zemes darbiem, izceļot tās vērtības, kas vēsturiski radītas mūsu novadā, izmantojot dabas un zemes labvēlību.

Foajē

Līdz 7.  novembrim – Madonas ģerbonim – 85

No 1938. gada mūsu pilsētas simbols ir zelta gaiļa galva sarkanā laukā. Lai atzīmētu šo pilsētas vēsturē svarīgo notikumu - jubileju, no 27.septembra līdz 5.novembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu foajē skatāma Madonas ģerbonim veltīta izstāde.

Pirmie priekšlikumi par Madonas ģerboni tika izvirzīti divus gadus pēc pilsētas tiesību iegūšanas - 1928. gadā, taču neviens no sākotnējiem variantiem netika apstiprināts. Versija par šī brīža Madonas ģerboni radās 1937. gada rudenī. Nākošajā gadā tā apraksts tika pieteikts Heraldikas komitejā Rīgā un ar 1938. gada 21. oktobra lēmumu šo Madonas ģerboņa variantu oficiāli apstiprināja valsts prezidents Kārlis Ulmanis (1877 – 1942).

No 8. novembra – Latvijai 105. Pirms 35 gadiem Madonā.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 105 gadadienu, aicinām uz valsts svētkiem veltītu izstādi Madonas muzejā. Šogad atskatāmies uz svarīgiem notikumiem pirms 35 gadiem. 1988. gada dibinātā Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas rajona nodaļa togad pilsētā organizēja pasākumu par godu Latvijas 70. proklamēšanas gadadienai 18. novembrī. Cilvēki tika aicināti pulcēties pie Blaumaņa pieminekļa, pirmo reizi kopš padomju okupācijas virs Madonas kultūras nama tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, kā arī dziedāts “Dievs, svētī Latviju”. 

Novembrī – “Galdiņ klājies!”, Madonas muzeja krājums

Muzeja krājumā atrodas trauki, kas vēsta par visām ēdienreizēm, galda kultūru, etiķeti, kā arī par paradumiem dažādos laikos. Arī tagad ikdienā ievēro noteikumos, kādi trauki un galda klājums tiek izmantots brokastīs, kam noteikti jābūt uz pusdienu galda un kāds izskatās vakariņu galds. Izstādē redzamie trauki ir no dažādiem laika posmiem, senākie par no 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumā.

PASĀKUMI

3. novembrī plkst. 18.00 – “Dziesmusvētku vērtību starojums Madonas novadā”. Pasākums notiek H. Medņa “Dziesmusvētku skolā”

Lai kopīgi sagaidītu Dziesmusvētku 150 gadu jubileju, kopš pagājušā gada oktobra Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā notika pasākumu cikls “Dziesmusvētkiem -150. Atmiņu vakars”.  Sešos vakaros bija iespējams iepazīties ar Dziesmusvētku vēsturi, klausīties svētku dalībnieku atmiņu stāstos un sadziedāties ar kādu no novada vokālajiem ansambļiem vai folkloras kopām.  Šie vakari tika organizēti neformālā un sirsnīgā gaisotnē, ko dabīgi veidoja arī dzirkstošie gan ar humoru, gan ar grūtībām piepildītie stāsti par Dziesmusvētkiem. Vairāk nekā 20 stāstnieki no mūsu novada ieveda mūs unikālajā latviešu kultūras notikumā, akcentējot svētku vērtības. Filmā ir apkopti šie stāsti, ņemot vērā tieši šā gada Dziesmusvētku vērtības - tradīcija, līdzdarbība un turpinājums. Kā šīs vērtības staro Madonas novadā - kā mēs saglabājam tradīciju? Kā mēs līdzdarbojamies un kāda ir mūsu cilvēku rīcība, lai Dziesmusvētki turpinātos? Atbildes meklējām filmā “Dziesmusvētku vērtību starojums Madonas novadā”.

14. novembrī – Tikšanās ar vēsturnieku, izstādes “Latvijas ģerbonim 100” autoru Tāli Pumpuriņu.

Viena tikšanās ar skolēniem, otra, ar ikvienu apmeklētāju. Madonas muzeja Izstāžu zālēs.

15. novembrī 12.00 – Tikšanas, ciklā “Dzīves un mākslas krāsās”. Tikšanās ar mākslinieku, tēlnieku Ģirtu Burvi. Madonas muzeja Izstāžu zālēs.
16. novembrī plkst. 12.00 – Madonas novada politiski represēto apvienības tikšanās Madonas muzeja, Latvijas valsts svētku noskaņās. Tikšanās ar dzejnieci, novadnieci Andu Līci. Madonas muzeja Izstāžu zālēs.

 

No 10. līdz 17. novembrim – Latvijas nedēļa Madonas muzejā. Aktivitātes skolēniem un ģimenēm ar bērniem, veltītas Latvijas valsts 105-gadei. Iespēja radošā un interaktīvā veidā izzināt Latvijas ģerboņa rašanās stāstu un izmantošanu, par Latvijas valsts oficiāliem simboliem spēļu un dažādu uzdevumu veidā. Skolu klašu skolotājiem aicinām pieteikt nodarbības, zvanot uz tālruni 64823844 vai 29418187. Madonas muzeja Izstāžu zālēs.

 

23., 24., 25. novembrī – simpozijs “Vērtību zīmes” H.Medņa “Dziesmusvētku skolā”, Madonas muzeja Izstāžu zālēs, J.Norviļa Madonas mūzikas skolā un Madonas novada bibliotēkā:

 “Vērtības mūzikā” Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā:

23. novembris 17:30 uzstāsies Jānis Porietis un Rihards Plešanovs, “CILVĒCĪBA”
24. novembris  17:30  –  Monta Martinsone un Rihards Plešanovs
25. novembris 16:00  – Guntars Freibergs un Guntars Freibergs un Pavel Giunter (LIETUVA), “DZĪVĪBA”

“Vērtības mākslā” , performances un sarunas Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs:

23., 24. novembris 12:00-15:00 – video instalācijas rādīs Lidija Zaneripa

25. novembris 12:00-15:00 – keramiķes Līgas Skariņas paraugdemonstrējumi “CILVĒCISKUMS UN DARBS”

“Vērtības literatūrā” , sarunas un lasījumi Madonas novada bibliotēkā:

23. novembris 15:30 Daiga Mazvērsīte
24. novembris 15:30 Līga Blaua

“Vērtības filozofijā” , lekcijas, filozofiskas diskusijas un sarunas Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā:

23. novembris 19:00 Raivis Bičevskis “GUDRĪBA”
24. novembris  19:00 Zane Ozola “DROSME/GODPRĀTĪGUMS”
25. novembris   18:00 Kitija Mirončuka “CILVĒCĪBA/DZĪVĪBA”                                                                                                                            20:00 Marta Valdmane “DARBS un RADOŠUMS”

Vērtības ir mūsu cilvēcības mērs. Tās ir pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības un noderīguma izpratni. Tās ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem un par apgūtām un sev pieņemtām vērtībām. Vērtība ir arī kultūras dzinulis, ideja, kuras vārdā norit kultūras procesi, bet vērtībās balstīta rīcība prasa lielāku resursu – laiku, naudu un spēku. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā rodas pārpratumi un neizpratne, kad domājam un runājam par vērtībām. Modernā sabiedrība savā vēlmē veidot uz brīvības, vienlīdzības un taisnīguma principiem balstītu demokrātiju saskaras ar daudziem sociāli politiskiem izaicinājumiem un filozofiski ētiskām problēmām, kuras liek uzdot jautājumus par vērtībām un tikumiem, kuri palīdzētu šādu mērķi uzturēt spēkā. Parādās disonanse starp vārdiem un darbiem, īsti neizprotam vērtību saturu: cilvēki vienas un tās pašas vērtības saprot atšķirīgi un nebūt ne visi konkrētās sabiedrības pārstāvji atbalsta visas minētās vērtības. Rodas vērtību konflikti. Tāpēc ir nepieciešams aktualizēt vērtību nozīmi, apzināt to nozīmi radošajā procesā un kultūrā, kā arī savu rīcību balstīt vērtībās. Ilggadējais Dziesmusvētku virsdiriģents Haralds Mednis (1906 -2000) iemantoja tautas mīlestību un “Gaismas pils augšāmcēlēja” vārdu dēļ savas drosmes un neatlaidīgās turēšanās pie vērtībām: “Kā pirms piecdesmit diviem gadiem, kad pirmoreiz nostājos kora priekšā, tā arī tagad domāju, ka ar dziedātājiem jāstrādā tā, lai piedzīvotu mirkli, kad var sacīt: tas bija ko vērts! Laika gaitā nākusi klāt pieredze, zināšanas prasme, veidojusies meistarība, taču vienmēr nemainīga palikusi vēlēšanās meklēt patiesību. Mākslā, arī kora mākslā, neciešu pozu, to, ko sauc par mirkļa efektu” (1998.g.)

27. novembrī no plkst. 10.00 – 15.00 – konference NOVADNIEKI Identifikācija. Pētniecība. Aktualizācija. Madonas muzeja Izstāžu zālēs.

Konferences mērķis vienot kopā pētniekus un novada vēstures izzinātājus, lai runātu par Novadniekiem un to, kādi ir kritēriji, pēc kuriem atmiņu institūcijās strādājošie pētnieki izvēlas personas, kuras sauc par konkrētas vietas novadniekiem: vai svarīgs piedzimšanas un konkrētu sasniegumu faktors, vai arī tas, ka persona šajā vietā kādu laiku strādājusi, atstājot savu ieguldījumu ne tikai vietas, bet arī plašākas apkārtnes vēsturē.  Šī iemesla dēļ konferencei izvēlēti trīs galvenie atslēgvārdi: identifikācija, pētniecība, aktualizācija. Ņemot vērā izvēlētos atslēgvārdus, konference iedalīta trīs tematiskajos blokos, kurā aicināti piedalīties vēsturnieki, mākslas vēsturnieki, filologi un pētnieki ar pētījumiem par  vienas vai vairāku personību devumu lokālā un plašākā mērogā.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņu pamatskolā

Līdz 30. decembrim – Kurpnieki. Darba rīki. Apavi.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas:

• Amatniecības darba rīku kolekcija;
• Mēbeļu un sadzīves priekšmetu kolekcija;
• gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums;
• Tradicionālās tvertnes un mēri;
• vilnas un linu apstrādes rīki.

Ekspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam, bērnu ķirurgam Aleksandram Bieziņam.

            Krājuma apskate individuālajiem apmeklētājiem ir BEZMAKSAS, skolēnu grupai – 3.00EUR, pieaugušo grupai – 5.00EUR! Ekskursija uz atklāto krājumu jāpiesaka iepriekš, zvanot uz tālr. 26579716 vai 20221997

 

Haralda Medņa kultūrizglītības centrs “Dziesmusvētku skola”

Pastāvīgā ekspozīcija “Haralds Mednis”

Apmeklētāji šeit var iepazīties ar kordiriģenta Haralda Medņa (1906-2000) dzīvi, iespaidiem un iedvesmas avotiem, mīlestību pret dziesmu, kā arī sajust Dziesmu svētku burvību, klausīties kora dziesmu repertuāru, izmēģināt diriģēšanas prasmi un iejusties diriģenta tēlā, atskatīties uz Dziesmu svētku vēsturi un, protams, nekautrēties un visiem par prieku arī ko uzdziedāt.

Vienā no ekspozīcijas telpām atrodas “Dziesmusvētku skapis”, kur apkopoti Dziesmu svētku materiāli, atmiņas un dziesmas. “Dziesmusvētku skolas” mērķis ir atdzīvināt šo vēstures apvīto vietu, lai tā pulcētu visa vecuma interesentus no Latvijas un visas pasaules, izglītojot un iepazīstinot ar tik bagāto, iedvesmojošo kormūzikas, dziesmu un deju svētku kultūras mantojumu. Priecāsimies, ja mums uzdāvināsiet savas Dziesmu svētku piemiņas lietas (dziesmu grāmatas un nozīmītes)

Vairāk informācijas:

Madonas muzeja Izstāžu zāles: 64823844, 29418187 vai rakstot uz e-pastu: zane.grinvalde@madona.lv.

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve - krājuma glabātāja Inese Sudāre, tālr. 26579716

H.Medņa “Dziesmusvētku skola”, vadītāja Santa Jaujeniece, tālr. 28080668, e-pasts: santa.jaujeniece@madona.lv

 

Sīkākai informācijai sekot līdzi muzeja mājas lapā www.madonasmuzejs.lv un sociālajos portālos: www.facebook.com/muzejsmadona un www.twitter.com/muzejsmadona.

Ziņu iesūtīja: Zane Grīnvalde, tel. 26102225.