Vieglāk
uzskaitīt būves iniciatorus - Gulbenes pusē dzimušais dzirnavu vadītājs
Eduards Lūsis, smiltenieši Alma un Kārlis Zaddes, rīdzinieki Fricis
Ansons un Alfreds Bērziņš, Mucenieku dzimta no Rojas - tie bija pirmie
Akciju sabiedrības Aiviekste dalībnieki. Bet galvenie būvdarbu veicēji,
vēlāk spēkstacijas darbinieki, bija vietējie ļaudis, to saraksts būtu
krietni garāks.
Sešdesmito gadu vidū spēkstacija darbu pārtrauca,
taču kopš 1994.gada decembra Aiviekstē atkal ražo elektroenerģiju. Arī
tas pieminēts izstādē, ko nākošos pāris mēnešus varēs aplūkot Kalsnavā.
Ielūdzam uz Kalsnavas kultūras namu (Jaunkalsnava, Vesetas iela 8), kur
piektdien, 3.novembrī pulksten 12:00 sāksies saruna par elektrības ienākšanu Latvijas sadzīvē, saimniecībā. To organizējam kopā ar Kalsnavas pagasta pārvaldi.
Paredzētās tēmas: Latvijas elektroenerģētikas veiksmes stāsts: 19. gs. beigas - 20. gs. sākums;
Aiviekstes spēkstacija līdz Pļaviņu HES iedarbināšanai;
Aiviekstes elektrostacijas loma Jēkabpils attīstībā;
Kolhozu spēkstacija Litenē 1951.-1953.g.;
Pļaviņu HES celtniecība.
Referenti būs no Latvenergo enerģētikas muzeja un no novadu muzejiem Aizkrauklē, Gulbenē, Jēkabpilī un Madonā.
Foto: K.Manneks.
Spēkstacijas celtniecībā strādājošie 1931.gada rudenī, centrā darbu organizators Eduards Lūsis (1890-1958).
Informāciju sagatavoja un iesūtīja: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks Indulis Zvirgzdiņš.